Vecāku žūrija 2016 - otrā grāmata (2672/0)

Publicēts: 26.09.2016
Rudens tāda salīdzinoši mierīga sezona - siens un salmi sagādāti, jēri nošķirti, lecināšana vēl nav sākusies. Dārzā arī nekā vairs nav atlicis, ja neskaita lērumu ābolu, kuros uzdzīvo irši, lapsenes, mušas, zosis un vistas. Tādēļ tumšajos vakaros mierīgi var nodoties vecāku žūrijas grāmatām. Šoreiz - Kārlis Vērdiņš "Pieaugušie".

Vecāku žūrija 2016 - pirmā grāmata (2624/0)

Publicēts: 18.09.2016
Starp zvaigznēm un aitām atrodas arī kāds brīvs brīdis vienam no maniem vissenākajiem hobijiem - lasīšanai. Tā kā mans iecienītais žanrs joprojām ir zinātniskā fantastika, tad lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" man ir lieliska iespēja "ielasīties" arī grāmatās, kuras es parasti neizvēlētos. Arī šogad piedalos un tikko pabeidzu pirmo no grāmatām - Gabrielas Zevinas "Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi".

Augsto dobju eksperiments (5118/1)

Publicēts: 13.07.2016
Tā kā pamatdarbs un abi hobiji - aitkopība un observatorija - aizņem visai daudz laika, ir jomas, kurām nākas knapināties ar tām dažām stundām nedēļā. Viena no tādām ir dārzkopība. Ravēšana laikam ir viena no lielākajām bērnības (lasīt, kolhoza) laika traumām, tādēļ to daru nelabprāt. Ja ir iespējams neravēt, neravēju. Krūmi un koki aug labi, ja tos netraucē, appļauj zāli un uzklāj mulču sakņu zonā. To nevarētu teikt par dārzeņiem un citiem zemāka auguma kultūraugiem. Tie tomēr labāk izvēlas nekonkurēt ar agresīvākajām nezālēm.

Ārstniecības augu aitas jeb kādēļ man patīk dabīgās pļavas (3672/1)

Publicēts: 11.07.2016
Pelašķi, gaiļpieši, asinszāles, raspodiņi, čemuru augstiņš, vīgriezes, dadži, nātres, kalmes, baldriāni un vēl sazin cik dažādas zālītes ir atrodamas dabīgajās pļavās, kurās ganās mūsu aitas un jēri. Tiek uzskatīts, ka zāļu tējas ir veselīgas un līdz pret dažādām kaitēm. Pelašķi saaukstēšanās gadījumā, vīgriežu tēja labākam naktsmieram, čemuru augstiņš gremošanas darbības uzlabošanai. Varat tik iztēloties, kāda ir gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kas savas dzīves laikā paspēj uzēst šādu bagātīgu augu kokteili.

Bezatlikuma saimniekošana (3359/0)

Publicēts: 6.07.2016
Daudzi no mums ir piedalījušies sakopšanas talkās, pļavu attīrīšanas pasākumos un citās izklaidēs, kur tiek zāģēti krūmi un nevajadzīgi koki. Lielākoties zaru kaudzes burtiski izkūp kā dūmi. Arī mēs darījām tieši tāpat, resnākos gabalus novēlot kaimiņiem malkai, bet zarus dedzinot uz nebēdu. Ja tā loģiski pasmadzeņo, tie ir resursi, kas vienkārši tiek bezjēdzīgi iznīcināti. Normālos dabas procesos nokritušais atgrieztos ar laiku augsnē, bet degšanas produkti aiziet atmosfērā un papildina jau tā pieaugošo siltumnīcu gāzu daudzumu. Tātad, dedzināt…

Atvērtās dienas laukos - 14.maijs (2918/0)

Publicēts: 4.05.2016
2016. gada 14. maijā notiek akcija "Atvērtās dienas laukos". Tās ietvaros ikviens ir aicināts izrauties no ikdienas steigas un tradicionālajām nodarbēm, izvēloties apmeklēt vienu vai vairākas saimniecības, kuras piedāvā iepazīties ar dzīvi Latvijas laukos mūsdienās. Arī Zvaigžņu aitas sadarbībā ar Suntažu adītājām piedāvās ielūkoties aitkopības aizkulisēs un noskaidrot, ko var uzmargot no aitkopības produkta - vilnas.

Atkusnis ūdens bļodā (3852/2)

Publicēts: 26.01.2016
Lai arī pamazām pierodam pie arvien siltākām ziemām, nevajadzētu brīnīties, ja tomēr gadās kāda diena, nedēļa vai pat viss mēnesis, kad temperatūra stabili turās mīnusos. Akās, tecēs ar pastāvīgu ūdens kustību un pietiekami dziļos ūdensvados ūdens praktiski nesasalst. Pavisam citādāka situācija ir lielās un mazās bļodās, spaiņos, mazās tērcītēs un dīķos. Ja vien kūtī temperatūra nav tuvu nullei vai virs tās, kā arī, ja nav apsildāmās dzirdnes, tad agrāk vai vēlāk būs jāsāk apnicīgā cīņa ar ledu. Tomēr tā nav pavisam bezcerīga.

Rudens "Lauku diena" - 17.10.2015 (2960/0)

Publicēts: 30.09.2015
2015. gada 17. oktobrī pilsētnieki un arī pārējie interesenti ir aicināti doties uz laukiem, lai baudītu svaigu gaisu un iepazītu lauku dzīvesveidu. Rudens "Lauku dienas" ietvaros piedāvājam iepazīties ar vienu no svarīgākajiem darbiem aitkopja kalendārā, kas liek pamatu nākamā gada jēriem. Varēsiet noskaidrot, pēc kādiem kritērijiem tiek atlasītas aitas teķim, cik ilgi teķim "jāstrādā" un aptuveni kad var gaidīt jērus.

Nost ar ziemas kažokiem jeb atvērtās dienas Zvaigžņu aitu laukos (3197/0)

Publicēts: 9.06.2015
Cilvēki jau sen ir nometuši kažokus un biezās ziemas jakas. Lielākā daļa meža dzīvnieku ir atbrīvojušies no ziemas apspalvojuma. Arī Zvaigžņu aitas ar nepacietību gaida savus cirpējus, lai beidzot tiktu vaļā biezajiem, ar siena gružiem piebirušajiem apģērbiem. Lai šo procesu varētu baudīt ne tikai tumšgalvainās "dāmas", bet arī tie, kas nav redzējuši, kā mūsdienās notiek cirpšanas process, aicinām ikvienu interesentu braukt ciemos uz Suntažiem, lai savām acīm skatītu, kā aitas atbrīvojas no ziemas kažokiem, kā arī, kā aitām tiek veikts manikīrs.

Dzegužpirkstītes uzziedējušas (5109/0)

Publicēts: 9.06.2014
Tā kā aitas uz jaunām ganībām migrē reizi nedēļā (viens no veidiem, kā samazināt gremošanas trakta parazītu daudzumu), tad arī reizi nedēļā pārstaigājam nākamo platību un caurlūkojam, kas tur labs atrodams. Protams, galvenā ideja nav meklēt specifiskus augus, jo aitām nav tik daudz svarīgi, cik tur krāšņas puķes vai reti augi, bet gan vai nospraustajā apgabalā ir pietiekami daudz zaļās masas, lai pietiktu barības aitām un jēriem. Aitu un šī gada jēru rīcībā ir dabīgā daudzgadīgā pļava, bet jaunaitas ganās lauciņā pie upes, kur vēl pirms kādiem 10…