Ar izkapti pēc zālītēm (2284/2)

Bioloģiski vērtīgu (daudzveidīgu) zālāju Latvijā kļūst arvien mazāk un mazāk. Var jau saprast to īpašniekus, kuri neredz ekonomisku (finansiālu) pamatojumu uzturēt tos labā stāvoklī. Eiropas maksājumi par šiem zālājiem ir smieklīgi, salīdzinot ar potenciālo ātro peļņu, kas gūstama, ja tos uzar un pārveido vai nu par tīrumu graudaugiem, vai augstražīgu sēto zālāju. Tomēr... 

Ņemot vērā, ka šādu ilggadīgo un vērtīgo zālāju saglabāšana tiek uzskatīta par Eiropas Savienības vienu no mērķiem, agrāk vai vēlāk nāksies secināt, ka, ja vēlamies tos uzturēt ārpus valsts finansētām dabas aizsardzības teritorijām - privātīpašumos, nāksies pārvērtēt finansējumu īpašniekiem, kuram būtu jābūt adekvātam tiem pakalpojumiem, kurus sniedz šādi zālāji.

Pirmkārt - dzīvotne un barības vieta putniem, zālēdājiem, plēsējiem, bezmugurkaulniekiem un sazin cik miljoniem sīkbūtņu un mikroorganismu. Otrkārt - oglekļa dioksīda uzkrāšanās vieta, jo zālājs, lai arī virszemē nelepojas ar bagātīgu zaļo masu, CO2 masu galvenokārt notur pazemē ar sakņu sistēmu, kā arī ar plašo augsnē dzīvojošo organismu palīdzību. Treškārt - ūdens buferzona, kur ūdens ne tikai efektīvi uzkrājas jo augsne ir poraina, bet arī daudz lēnāk nokļūst virszemes ūdeņos.

Ceturkārt - augi, kas mājo šajās platībās, ir farmakoloģiskā bagātība. Palasiet kaut vai Vijas Eniņas grāmatu "Veselība pie mājas sliekšņa". Tur ir apskatīti 100 populārākie ārstniecības augi Latvijā. Ja neskatāmies uz tiem, kas aug mežos un dārzos, tad krietni daudz ir tādu, kas aug zālājos. Kādu daļu no tiem atradīsiet atmatās, pat tīrumos, bet daļa būs atrodama dabīgās, ilggadīgās pļavās, kas ir gadu desmitiem apsaimniekotas tā, lai šie mazprasīgie augi varētu dzīvot un vairoties.

Kādēļ ir tik svarīgi, lai šī bagātība nepazustu? Pārdomām tikai viens teikums no Vijas Eniņas grāmatas par tādu augu kā lielā krastkaņepe: "..pēdējos gados augs ir piesaistījis zinātnieku interesi iespējamas pretvīrusu un pretaudzēju aktivitātes dēļ.". Ārstniecības augu ekstrakti, tinktūras un drogas jau tagad ir atrodamas aptieku plauktos. Pētījumi par dažādu darbīgo vielu un to kompleksu iedarbību noteik joprojām. Ja zaudējam šos augus, zaudējam zināšanas un iespējamos farmakoloģiskos risinājumus.

Kā tas varētu palīdzēt finansiāli motivēt zālāju īpašniekus?

Nemācēšu teikt par tiem, kam šie zālāji ir ikgadējs apgrūtinājums - tie jānopļauj, siens jāsarullē un kaut kur pa malām jānogrūž, jo pats tur nesaimnieko, bet tiem, kuri darbojas lopkopības sfērā, šādu zālāju esamība ir papildus kvalitātes zīme. Tā kā zālāji netiek mēsloti, netiek ķīmiski apstrādāti, tie ir "tīri" (cik nu tas ir iespējams mūsdienās). Ja tajos tiek ganīti lopi vai ievākts siens, kurš vēlāk tiek izbarots lopiem, tas nozīmē, ka dzīvnieki vistiešākajā veidā uzņem visus farmokoloģiskos savienojumus, ar kuriem ir bagāti savvaļas augi. Protams, līdz gala patērētājam, kas ēdīs gaļu, šie savienojumi visticamāk nenonāks. Ja ēdīsiet aitas gaļu, kas ēdusi vīgriezes, šī auga farmokoloģiskās īpašības tiešā veidā neizjutīsiet. Toties, dzīvnieks, kas tās būs patērējis, noteikti būs veselīgāks, pareizāk sakot, uzturējis savu veselību dabīgāk.

... un paturpinot domu par dzīvnieku veselību. Vai zināji, ka "..Profesors Aleksandrs Adamovičs uzsvēra, ka aitu vērtīgā īpašība ir to spēja izmantot ļoti daudzveidīgo rupjo lopbarību. No 800 augu sugām, kas sastopamas dabiskās ganībās, aitas izmanto vairāk nekā 500, liellopi – ap 150, zirgi – 9." (ņemts no LLKC materiāliem). Kādas ir standarta kultivētās ganības? Citēju no tiem pašiem LLKC materiāliem: "kultivētie zālāji, kuru botāniskais sastāvs ir daudzveidīgs: baltais āboliņš, sarkanais āboliņš, viengadīgā, daudzgadīgā un hibrīdā airene." No 500 augiem praktiski 3, labākajos maisījumos varbūt būs aptuveni 10. Protams, sētie zālāji dod ātrāku masas pieaugumu, vairāk gaļas un īsākus realizācijas termiņus, kas ir pozitīvi saimniekam - dzīvnieks ātrāk pazūd no kūts un atnes naudu.

Kas labs sanāktu, ja cilvēks katru dienu ēstu kartupeļus, bietes un burkānus? Nu labi, būtu jums vairāku šķirņu kartupeļi, divu šķirņu burkāni un trīs šķirnes bietes. Vai tas būtu daudzveidīgs uzturs? Tad padomājiet, kas labs var sanākt no lopiņa, kas 500 vai 150 augu vietā ēd mazāk kā 10, lai tikai pēc iespējas ātrāk nokļūtu uz tava pusdienu šķīvja?

Tā kā, cien., lopkopi, ja tavā rīcībā ir bioloģiski daudzveidīgs zālājs, tā patiešām ir BAGĀTĪBA - tev un tavam ganāmpulkam. Neiznīcini to!

P.S. Nelopkopjiem arī ir plašas izmantošanas iespējas - ievākt kvalitatīvu sienu un pārdot kā ārstniecības augus lielos kvantumos; sliktākajā gadījumā pārvērst granulās un kurināt mājas; labākajā - pārvērst granulās un pārdot pilsētas trušaudzētājiem; organizēt ārstniecības augu vākšanas tūres pilsētniekiem; pašiem vākt un pārdot (nodot) utt.