Ne vienmēr vajag atgriezties bērnībā (2706/0)
Publicēts: 24.04.2017
Viena no grāmatām, kas atstāja lielu iespaidu uz mani bērnībā un ir iemesls, kādēļ es esmu ar astronomiju uz "Tu", ir Frensisa Karsaka "Atnācēji no nekurienes". Bērnībā es nelielo grāmatu biju nolasījusi līdz stāvoklim, kad tā kopā vairs neturējās. 2017.gada lasīšanas izaicinājuma ietvaros es izvēlējos tieši šo grāmatu kategorijā "Grāmata, kura patika bērnībā". Manas atmiņas bija tik daudzsološas, tik rožainas, ka gribējās to fantastisko sajūtu piedzīvot vēlreiz.
Kā jau nojaušams pēc virsraksta, nevajadzēja. Dažām sajūtām, kas slēpjas zem "manā bērnībā baltmaize bija garšīgāka", labāk palikt tajā puķēm un skaistām ilūzijām apvītajā valstībā. Ir labas atmiņas, kuras var un vajag atkārtot, bet ir lietas, kuras labāk nemēģināt vēlreiz, jo var smagi vilties.
Izlasīt ta izlasīju, bet ar šodienas skatījumu un literāro bagāžu es nespēju saprast, kas man tajā grāmatā varēja patikt. Varbūt ideālistiskais pasaules modelis un teorētiskā iespēja, ka arī es, nākot mājās no skolas (mežs gan tur bija ļoti nosacīta vienība, es teiktu nedaudz apauguši Ciecerītes senlejas krasti), varētu satikt citplanētiešus un doties viņiem līdzi fantastiskos piedzīvojumos. Tolaik es patiešām vēl ticēju, ka cilvēks saviem spēkiem ir spējīgs uzcelt skaistu, godīgu un progresīvu nākotni, ka cilvēce ir spējīga atmest savas nesaskaņas, sanākt kopā un strādāt lieliem un cēliem mērķiem - apkarot slimības, doties pretīm zvaigznēm. Bērnībā, kad pavisam nesen cilvēks vēl bija staigājis pa Mēness virsmu, kad Zemei tuvajā orbītā tika celtas kosmiskās stacijas, šķita, ka tautu draudzība ir rokas stiepiena attālumā, ka lidojums uz Marsu ir tepat aiz stūra.
Tomēr realitāte ir skarba un nepielūdzama. Lai arī kaut kur sirds dziļumos es joprojām ceru un ticu, ka cilvēce ir spējīga uz kaut ko dižāku par naudas raušanu, par vēl vienu dārgu auto un savstarpējiem kašķiem, cerības piedzīvot reālas izmaiņas, ir ārprātīgi niecīgas. Iespējams tādēļ "Atnācēji no nekurienes" šobrīd šķita pārmēru rožaina, pārmēru pilna ar ideoloģiju un utopiskām idejām un ideāliem. Salkani pareiza...