Šķirnes vs gaļas saimniecība (3232/0)

Šodien saņemot jauno žurnāla AgroTops numuru, protams, pirmās tiek aplūkotas ar aitkopību saistītās lapas, tai skaitā "Jaunā zemnieka dienasgrāmata", kur savās pardomās par aitu audzēšanu dalās jaunā saimniece Egija. Lasot viņas argumentus par labu šķirnes vai gaļas saimniecībai, aizdomājos par to, vai tiešām dokumentu uzturēšana kārtībā ir gana spēcīgs arguments, lai nekļūtu par šķirnes saimniecību.

Kad mēs sākam saimniekot un no Mālpils novada "Lejniekiem" nopirkām savas pirmās trīs aitas, mums nebija skaidrs, vai audzēsim gaļu vai vaislas materiālu, bet bijām nolēmuši, ka izejasmateriālam katrā ziņā jābūt kvalitatīvam, kā arī šī kvalitāte jāsaglabā arī turpmāk. Mums bija vajadzīgs sertificēts eksperts, kas varētu palīdzēt ne tikai ar dokumentiem, bet arī ar padomu.

Tā nu mēs kļuvām par trīs aitu saimniecību ar "A" tipa pārraudzību. Ar visu dokumentu kārtošanu, lai gan, atklāti sakot, pašam aitkopim to kārtojamo dokumentu mūsdienās vairs nav atlicis nemaz tik daudz.

Aplecināšana (paldies LDC) - ziņojama elektroniski. Atnešanās - elektroniski. Apzīmēšana - elektroniski. Iziešana/ienākšana, nobeigšanās utml. - viss elektroniski. Labi, ka vēl siens, ūdens un barība nekrāmējas elektroniski, savādāk kājas atrofētos. Ciltskartiņas tiek uzturētas digitāli, barošanas devas, lecināšanas plāni - viss glabājas digitālā formātā mākoņos. Vienīgi veterināro darbību žurnālu nākas izdrukāt, jo vetārsts nevar parakstīties digitāli, bet gan jau arī to varētu nokārtot ar elektroniskā paraksta palīdzību, kas gan dažādu iemeslu dēļ, Latvijā joprojām nav iegājies.

Tā kā dokumentu nemaz tik daudz nav. Patiesībā to esamība mums nekad nav traucējusi. Tas, ka esam fiksējuši, kurš teķis ko aplecis, kādi bijuši rezultāti kādām barošanas shēmām, kad un kādās devās kādas zāles, vitamīni doti, kādā svarā aitas ir bijušas pirms lecināšanas, kādā jēri pie atšķiršanas, tas viss noder, lai vēl labāk plānotu nākotnes darbības, lai saprastu, kā sasniegt vēlamos rezultātus, kādas izmaksas/ienākumi ir bijuši konkrētajā saimniekošanas gadā.

Domāju, ka labai un efektīvai saimniekošanai dokumentēšana ir pat ļoti nepieciešama. Lai arī varbūt tā aizņem dažkārt pat pāris stundas dienā, ieguvums no datiem, jo īpaši, kad tie būs iekrājušies vairāku gadu laikā un varēsiet redzēt kaut kādas tendences, kaut kādas likumsakarības, tad sapratīsiet, ka informācija ir spēks, kuru var izmantot savā labā.

Neatkarīgi no tā, kura tipa saimniekošanu izvēlēsies Egija, es viņai noteikti rekomendētu veikt tikpat rūpīgu dokumentēšanu kā šķirnes saimniecības gadījumā. Ieguvumi būs lielāki nekā zaudējumi.