Vecāku žūrija 2016 - pirmā grāmata (2586/0)

Starp zvaigznēm un aitām atrodas arī kāds brīvs brīdis vienam no maniem vissenākajiem hobijiem -  lasīšanai. Tā kā mans iecienītais žanrs joprojām ir zinātniskā fantastika, tad lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" man ir lieliska iespēja "ielasīties" arī grāmatās, kuras es parasti neizvēlētos. Arī šogad piedalos un tikko pabeidzu pirmo no grāmatām - Gabrielas Zevinas "Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi".

Tieši kā dzīvē - tas ienāk prātā, kad vēlos raksturot šo grāmatu. Ir personāži, kuri iepatīkas vairāk, kuri mazāk, nu gluži kā ikvienam no mums ir cilvēki, kurus mēs mīlam un cienam, ir cilvēki, kurus pieciešam, un cilvēki, kurus mēs labāk redzam aizejam nekā nākam.

Interesanti, ka praktiski visi personāži, kas kaut kādā veidā ienāk romāna redzeslokā, ir saistīti ar grāmatām. Kāds tās lasa, kāds dievina rakstnieku, kāds nozog vērtīgu manuskriptu, vēl dažus saved kopā grāmata. Ja tā aizdomājas, tad grāmatas ir ietekmējušas un ietekmē ne tikai izdomātus personāžus, bet arī ikvienu no mums.

Iespējams, ka, pat pašiem nemanot, grāmatas un tie, kas mums tās piedāvā, ietekmē mūsu dzīvi, standartus, ideālus, izvēlēs un dzīves gaitu. Lasītais vārds veido cilvēka morāles normas, atziņas par labo, ļauno, spēju būt līdzcietīgiem, vingrina iztēli, sniedz atpūtu prātam vai, gluži otrādi, liek mums domāt. Grāmata nenoliedzami ir spēcīgākais instruments, ar kuru, ja tas veiksmīgi tiek pielietots, var mainīt cilvēku, piešķirt viņa dzīvei virzienu.

Tādēļ tiem, kas iesaka grāmatu, jo īpaši bērniem un jauniešiem, vajadzētu pašiem būt ar spēcīgu un izkoptu literāro gaumi. Un ar grāmatas iedošanu lasīšanai vien nevajadzētu aprobežoties. Ne mazāk svarīgi ir apspriest izlasīto, atrast vērtīgāko, palīdzēt lasītājam iemācīties apkopot domas, izteikt savu viedokli un prast to aizstāvēt, pat ja tas neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem.

Mums Latvijā nav pārāk raksturīgi šādi mazi grāmatveikaliņi. Drīzāk šīs funkcijas pilda bibliotēkas, jo īpaši mazās lauku, kur bibliotekārs ir cilvēks, kas ir iepazinis katra lasītāja gaumi un māk piemeklēt tieši viņam vajadzīgo un piedāvāt arī kaut ko jaunu. Tieši tādas es atceros savas skolas, ciema un rajona bibliotekāres, kuras perfekti zināja, kuru grāmatu man varētu piedāvāt un tādejādi veiksmīgi veidoja manu literāro gaumi, to arvien paplašinot ar jauniem žanriem.

Izlasot šo grāmatu, manas pirmās asociācijas un atmiņas bija tieši par bibliotēkām. Grāmatnīcas jeb grāmatu veikali man arī šobrīd šķiet visai bezpersoniski. Iespējams, es vēl neesmu atradusi savu īsto grāmatu veikalu, jo šajā e-laikmetā tādu kļūst arvien mazāk un mazāk. Varbūt tādi ir saglabājušies tik kādās nelielās pilsētiņās, kur, iedzīvotāju skaitam sarūkot, pārdevēja pazīst katru ienācēju un zina, ko tam piedāvāt. Varbūt tā ir pie tevis?

Līdzīgi kā vairums Goodreads lasītāju, piešķīru šim darbam četras zvaigznes no piecām, bet tās būtu vairāk tādas kā O klases zvaigznes nevis M klases sarkanie punduri. Labs iesākums vecāku žūrijai.

Turpmāk sekos:

• Haruki Murakami. Par ko es runāju, runādams par skriešanu. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.
• Kārlis Vērdiņš. Pieaugušie. – Rīga : Neputns, 2015.
• Nora Ikstena. Mātes piens. – Rīga : Dienas Grāmata, 2015.
• + vēl viena no grāmatām, kas pieder kategorijai "15+". Kuru Jūs ieteiktu?
  • Elizabete Eglīte. Tikšanās laikā. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.
  • Emīlija Lokhārta. Mēs bijām meļi. – Rīga : BaibaBooks, 2015.
  • Reinbova Rouela. Eleonora un Pārks. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.
  • Holija Bleka, Kasandra Klēra. Dzelzs pārbaudījums. – Rīga : Egmont, 2016.
  • Patriks Ness. Septiņas minūtes pēc pusnakts. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.
  • Justīne Janpaule. Tālsaruna. - Rīga : Mansards, 2015.