Klijāna kumosiņi, rīsu pudiņš un citi brīnumi no Azerotas (3106/0)

Ja kaut nedaudz esi interesējies par daudzspēlētāju režīma spēlēm, tad noteikti būsi pamanījis World of Warcraft (WoW) pasauli, kuru radīja kompānija Blizzard. Tā ir ne tikai lieliska iespēja atvilkt elpu Mulgoras zaļajās ārēs un apmaldīties Ogrimāras ieliņās, bet arī milzīga pasaule ar bagātu floru un faunu, kas ne tikai labi izskatās, bet arī var tikt pagatavota, izmantojot visdažādākās receptes, lai atjaunotu spēku ceļotājiem vai atzīmētu kādus no daudzajiem svētkiem spēles pasaulē. Lai kārtīgiem WoW faniem nebūtu jāskumst, ka garšīgie nosaukumi atrodami tikai digitālajā pasaulē, Čelseja Monroe-Kasela ir izveidojusi recepšu grāmatu. Izmantojot reālajā pasaulē pieejamās sastāvdaļas, varēsiet uzburt gan manas štrūdeli, gan klijāna kumosiņus, gan Pandārijas pavāru iecienīto rīsu pudiņu.

Tā kā arī mēs savulaik bijām iegrimuši Azerotas un Kalimdoras plašumos, tad gluži loģiski, ka "World of Warcraft: The Official Cookbook", bija obligāto pirkumu sarakstā. Pasūtīju grāmatu tikko tā kļuva pieejama.

Neesmu vīlusies. Ļoti krāšņa un lieliski noformēta. Receptes nav sarežģītas un lielākā daļa produktu ir atrodami arī pie mums. Katru recepti pavada ievadvārdi, kas pastāsta par tās nozīmīgumu un izcelsmi WoW pasaulē.

Savas prasmes var izpaust sešos dažādos novirzienos:

* Uzkodu ceļš (The Way of the Nibble)
* Maizes ceļš (The Way of the Loaf)
* Zupas ceļš (The Way of the Loaf)
* Galvenā ēdiena ceļš (The Way of the Entree)
* Saldumu ceļš (The Way of the Sweet)
* Dzērienu ceļš (The Way of the Tankard)

Lai paaugstinātu savu līmeni, autore rekomendē sākt ar vieglākajām receptēm un pamazām pāriet pie sarežģītākajām. Lai kļūtu par meistaru, ir jāapgūst piecas receptes no katra ceļa.

Kā pirmās izmēģināju "Klijāna kumosiņus" un "Rīsu pudiņu".

"Klijāna kumosiņiem" vajadzēs ~500g maltas tītara gaļas, 1/2 tasīti (cup) rīvmaizes, 1 olu, 2 ēdamkarotes sīpolu pulvera, 2 ēdamkarotes ķiploku pulvera. Receptē ir minēta arī 1/2 tasīte apgrauzdēta bekona, bet nu mēs cūkgaļu neēdam, tā kā to var aizvietot ar kaut ko citu, vai izlaist vispār.

Minētās sastāvdaļas kārtīgi sajauc. Uz plāts uzklāj cepamo papīru. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 190 grādiem pēc Celsija. Masu viļā nelielās bumbiņās (golfa bumbiņas izmērā), liek uz plāts un cep ~20 minūtes. Tad var izņemt vienu bumbulīti ārā un pārbaudīt, vai centrs ir gatavs.

Grūtākā daļa ir mērce. Pat ne grūtākā - ilgākā. Vajadzēs 1,5 tasītes ābolu sidra (mazalkoholisks vai bezalkoholisks būs labāks), 1 tasīte kečupa (es lietoju Spilvas Saldo tomātu mērci), 1/2 tasīti balzāmetiķa, maltus melnos piparus, sāli un muskatriekstu. To visu salej dziļā pannā un uz vidēja karstuma vāra ~30 min vai ilgāk, ja gribas biezāku.

Kad mērce gatava, var a) mērci ieliet trauciņā un tur mērcēt bumbiņas vai b) bumbiņas ielikt mērces traukā un tur sajaukt ar mērci. Mēs lietojam a) variantu, ja nu kādam gribas tikai bumbiņas.

Savukārt "Rīsu pudiņu" burtiski izdīca jaunākā meita, kas, izskatījusies apetētelīgās bildes, teica, ka to gribot brokastīs.

Nācās iegādāties Arborio rīsus, kurus vajadzēs 1 tasīti. Vēl vajadzēs 4 tasītes lauku piena (1 litrs), 1/4 tasītes cukura (brūnā), 1/2 vaniļas pāksts sēklu, 1 lauru lapu un 1 tējkaroti Senās Pandārijas garšvielu, kuras gatavo no 2 tējkarotēm Sičuāņas piparu (Ķīnas koriandrs laikam), 1 tējkarotes fenheļa sēklu, 1 tējkarotes malta kanēļa, 1/2 tējkarotes malta anīsa, 1/2 tējkarotes maltu krustnagliņu un 1/2 tējkarotes malta kardamona. Garšvielas uz pannas uzkarsē, samaļ un liek slēgtā traukā.

Pudiņu gatavo sekojoši: katliņā ielej pienu, saber visas sastāvdaļas un uz vidējas uguns vāra, ik pa brīdim apmaisot, vismaz minūtes 30, līdz rīsi ir mīksti, pudiņam ir krēmīga struktūra un viss šķidrums ir izvārījies/absorbēts. Sameklē lauru lapu un izņem no katliņa. Pasniedz siltu.

Šī grāmata noteikti būs lielisks atsvaidzinošu ideju avots ikvienam virtuves pavēlniekam, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav spēris kāju WoW pasaulē.