AITAS.LV
AITAS.LV

Jaunumi

2017.gads - trešais karstākais novērojumu vēsturē

2017.gads - trešais karstākais novērojumu vēsturē (74/0)


Publicēts: 3.08.2018
Ir publicēts ikgadējais Klimata stāvokļa ziņojums. Tā galvenā atziņa ir, ka 2017.gads ir trešais karstākais novērojumu vēsturē. To pārspēj 2016.gads, kas ir šobrīd līderis, un 2015.gads, kas ieņem godpilno otro vietu. Šī ziņojuma sastādīšanā piedalās vairāk nekā 500 zinātnieki no 65 valstīm. Tajā atradīsiet gan globālos klimata rādītājus, gan ekstrēmos laikapstākļu notikumus, gan citu vērtīgu informāciju.
Par un ap augsni un ne tikai

Par un ap augsni un ne tikai (123/0)


Publicēts: 2.08.2018
Gan jau ka esat dzirdējuši, ka zemūdens pasaule ir mazāk izpētīta nekā kosmosa dzīles. Iespējams, ka tikpat maz zinām arī par vēl kādu tumšu valstību, kas atrodas mums zem kājām - augsni. Šis objekts ir kļuvis par populāru izpētes objektu mūsdienās, jo skar ne tikai cilvēces pārtikas ieguves jautājumus, bet slēpj arī atbildes uz klimata pārmaiņām, iespējām samazināt lauksaimniecības piesārņojošo dabu un varbūt vēl daudzas citas vērtīgas lietas, piemēram, zāles pret slimībām nākotnē. Tā kā pētījumu un pārdomu šajā jomā pēdējā laikā ir sakritis ļoti…
Zeme tev zem kājām un meža lapotne virs galvas

Zeme tev zem kājām un meža lapotne virs galvas (53/0)


Publicēts: 31.07.2018
Pirms vairāk nekā 10 gadiem klimata pārmaiņas jeb, kā tolaik mēdza dēvēt, globālā sasilšana, bija nepopulārs sarunu temats. Vēl dažus gadus atpakaļ kādā diskusijā, kura iegrozījās šajā sarunu gultnē, kāds zinātnieks man teica, ka tās ir muļķības, ka klimata pārmaiņas notiek. Un ja arī esot, tad tās nekādā veidā neesot saistītas ar cilvēka darbību. Šodien zinātniskās publikācijas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, dabiskajām dzīvotnēm, bioloģisko daudzveidību un līdzīgiem jautājumiem, ir pārpludinājušas visdažādākos zinātniskos žurnālus. Zinātnieki…
Koku slepenā dzīve

Koku slepenā dzīve (559/0)


Publicēts: 4.02.2018
Mežs ir mežs. Tur aug koki un vēl šis tas, bet, nenoliegsim, koki ir tas, kas mūs kā resursu patērētājus interesē visvairāk. Koki jeb mežs tiek uzskatīti par atjaunojamiem resursiem un zaļo enerģiju. Mežs ir tāds pats resurss kā tīrums, kartupeļu lauks vai pirms dažiem mēnešiem piedzimuši sivēni. Kad pienāk ražas laiks, mežs tiek novākts un tur tiek iestādīts jauns mežs vai arī dabai tiek ļauts pašatjaunoties. Nākamais ražas laiks būs pēc daudziem gadu desmitiem. Visticamāk meža stādītājs vairs nepiedzīvos ražas laiku. Mēs cilvēki, salīdzinot ar…
Pozitīvā bilance

Pozitīvā bilance (546/0)


Publicēts: 12.01.2018
Meži klāj aptuveni 1/3 sauszemes uz mūsu planētas, bet tas ir mainīgs lielums. Īpaši intensīva mežu izciršana sākās kopš tā dēvētās industriālās revolūcijas laikiem, kad meža zemes tika pārvērstas lauksaimniecības zemēs - ganībās un aramzemēs. Daļu no mežiem ir ieņēmušas pilsētas, daļa iznīcināta, lai iegūtu dabīgos resursus gan zem zemes, gan arī pašos mežos. Statistika liecina, ka laika posmā no 2000. līdz 2012.gadam tika zaudēti 0,19 miljoni km^2 meža. Visintensīvāk tiek izcirsti tropisko reģionu meži. Savukārt citos reģionos (t.s. Latvijā),…
CMAH gēns jeb kāpēc sarkanā gaļa ir risks cilvēkam

CMAH gēns jeb kāpēc sarkanā gaļa ir risks cilvēkam (705/0)


Publicēts: 14.12.2017
Kaut ko iegūstot, kaut ko jāzaudē. Protams, ne vienmēr ieguvumi nāk komplektā ar zaudējumiem, bet Nevadas universitātes zinātnieki uzskata, ka ir atraduši vienu no tiem retajiem gēniem, kas mūs atšķir no pārējiem primātiem. Viņi uzskata, ka CMAH gēnu cilvēku senči pazaudējuši sirmā senatnē (pirms aptuveni 2 miljoniem gadu). No vienas puses CMAH gēna neesamība Homo sapiens pasargā no vairākām bīstamām saslimšanām, no otras puses rada zināmu risku lietojot pārtikā sarkano gaļu.
Bezmaksas pakalpojumi?

Bezmaksas pakalpojumi? (597/0)


Publicēts: 12.12.2017
Saldūdens rezerves ir viens no svarīgākajiem kritērijiem dzīvības pastāvēšanai uz Zemes. Lai arī brīžiem šķiet, ka lai nu kā, bet nu saldūdens mums tiešām netrūkst, zinātnieki ir norūpējušies par šo šķietami neizsīkstošo resursu. Ir skaidrs, ka saldūdens apjomus un izvietojumu uz mūsu planētas iespaido visdažādākie faktori. Pirms dažām dienām tika publiskots Britu Kolumbijas universitātes un Ķīnas Mežsaimniecības akadēmijas zinātnieku pētījums par to, kā mežs un jo īpaši izmaiņas meža veģetācijā ietekmē saldūdens rezerves.
Pļavas

Pļavas "ieliek" krūmiem vienā setā (497/0)


Publicēts: 23.11.2017
Ogleklis ir viens no svarīgākajiem elementiem uz Zemes. Bez tā mēs nekādi nespējam eksistēt. Viens no dzīvības esamības un darbības blakusproduktiem uz Zemes ir ogļskābā gāze jeb CO2. Tā ir nedegoša, skāba gāze bez garšas un smaržas. CO2 ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas piedalās dažādos dabas ciklos, tai skaitā arī palīdz nodrošināt patīkamu un dzīvībai labvēlīgu klimatu uz šīs planētas. Tomēr mūsdienās ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā ir pārāk liels un sāk izpausties dažādi nevēlami blakusefekti. Kopš 2015.gada CO2 koncentrācija atmosfērā pārsniedz…
Bioloģiskā daudzveidība glābj bioloģisko daudzveidību

Bioloģiskā daudzveidība glābj bioloģisko daudzveidību (790/0)


Publicēts: 18.07.2017
Klimata pārmaiņu rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība. Kā noskaidrojuši zinātnieki starptautiska pētījuma ietvaros, jau eksistējoša bioloģiskā daudzveidība palīdz veiskmīgāk saglabāt bioloģisko daudzveidību. Salīdzinot nematožu daudzumu apsildāmos monokultūru parauglaukumos ar tādiem, kuros tika imitēta bioloģiskā daudzveidība, tika secināts, ka monokultūrās šo derīgo tārpu apjoms samazinājās, bet daudzveidīgajos augu lauciņos tas pat palielinājās.
Glābt planētu vai sevi?

Glābt planētu vai sevi? (1030/0)


Publicēts: 7.06.2017
Mūsdienās lieliem un maziem vīriem (arī sievām) patīk lietot skaļus vārdus, piemēram, glābsim planētu. Twitter vidē es reiz piebildu, ka ne jau planēta mums jāglābj, bet vidi, kurā mēs paši dzīvojam. Vides zinātņu maģistre Rudīte Martišauska izteicās, ka "Aitām, aitu runas. Cilvēks tādām ir no Marsa." Twitter nav tā vide, kur es varētu pilnvērtīgi padiskutēt par planētas definīciju un Marsu, bet tas lauciņš man ir tik tuvs, ka nevarēju nepateikt kaut ko mazliet vairāk par "planētas glābšanu" un Marsu.
info at aitas lv