AITAS.LV
AITAS.LV

Jaunumi

Bioloģiskā daudzveidība glābj bioloģisko daudzveidību

Bioloģiskā daudzveidība glābj bioloģisko daudzveidību (298/0)


Publicēts: 18.07.2017
Klimata pārmaiņu rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība. Kā noskaidrojuši zinātnieki starptautiska pētījuma ietvaros, jau eksistējoša bioloģiskā daudzveidība palīdz veiskmīgāk saglabāt bioloģisko daudzveidību. Salīdzinot nematožu daudzumu apsildāmos monokultūru parauglaukumos ar tādiem, kuros tika imitēta bioloģiskā daudzveidība, tika secināts, ka monokultūrās šo derīgo tārpu apjoms samazinājās, bet daudzveidīgajos augu lauciņos tas pat palielinājās.
Glābt planētu vai sevi?

Glābt planētu vai sevi? (483/0)


Publicēts: 7.06.2017
Mūsdienās lieliem un maziem vīriem (arī sievām) patīk lietot skaļus vārdus, piemēram, glābsim planētu. Twitter vidē es reiz piebildu, ka ne jau planēta mums jāglābj, bet vidi, kurā mēs paši dzīvojam. Vides zinātņu maģistre Rudīte Martišauska izteicās, ka "Aitām, aitu runas. Cilvēks tādām ir no Marsa." Twitter nav tā vide, kur es varētu pilnvērtīgi padiskutēt par planētas definīciju un Marsu, bet tas lauciņš man ir tik tuvs, ka nevarēju nepateikt kaut ko mazliet vairāk par "planētas glābšanu" un Marsu.
Koki nepalīdzēs...

Koki nepalīdzēs... (487/0)


Publicēts: 19.05.2017
Iespējams, ka arī Tu esi viens no cilvēkiem, kas uzskata, ka meži un koku stādīšana var apturēt klimata izmaiņas, samazinot ogļskābās gāzes koncentrāciju atmosfērā. Jaunākie pētījumi, kas veikti Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūtā, liecina, ka uz kokiem pārāk daudz paļauties nevajadzētu. Lai arī koki ir jāstāda un vēlams, lai tās nebūtu monokultūras, bet gan daudzveidīgi meži ar dažāda vecuma struktūrām un slāņiem, meža stādīšana neapturēs notiekošās klimata pārmaiņas. Kā jau agrāk esmu izteikusies - ir pēdējais laiks mācīties ar tām sadzīvot…
Ak šie rijīgie zirnekļi!

Ak šie rijīgie zirnekļi! (463/0)


Publicēts: 15.03.2017
Uz Zemes ir aptuveni 45 000 sugu zirnekļi. Vienu kvadrātmetru apdzīvo līdz pat 1000 īpatņiem. Tādēļ visai droši var teikt, ka zirnekļi ir vieni no visplašāk izplatītajiem plēsējiem, kuri apdzīvo mūsu planētu. Tā kā zirnekļi parasti nerādās acīs - daļa no tiem ir aktīvi naktīs, daļa efektīvi maskējas, to lomu kukaiņu populācijas kontrolē ir bijis grūti izvērtēt. Izmantojot statistikas metodes Bāzeles un Lundas universitāšu zinātnieki ir aprēķinājuši, cik būtiski zirnekļi ietekmē apkārtējo vidi.
Aitas piedalās cīņā ar superbaktērijām

Aitas piedalās cīņā ar superbaktērijām (627/0)


Publicēts: 5.01.2017
Kopš pasaulē pa labi un pa kreisi (bieži vien nevajadzīgi) tiek izmantotas antibiotikas, arvien vairāk ir tādu baktēriju, kuras ir kļuvušas pārmēru izturīgas. To izraisītās infekcijas apkarot ir ļoti sarežģīti. Viena no šādām baktērijām ir Clostridium difficile, kas izraisa gremošanas trakta infekciju gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis plaša spektra antibiotiku terapiju, tādejādi iznīcinot lielāko daļu no cilvēka mikrofloras, tai skaitā tās baktērijas, kas C. Diff notur grožos.
Vai ziemeļbrieži cīnās ar klimata pārmaiņām?

Vai ziemeļbrieži cīnās ar klimata pārmaiņām? (521/0)


Publicēts: 22.12.2016
Iespējams, ka ziemeļbrieži ne tikai palīdz Ziemassvētku vecītim nogādāt dāvanas ikvienam bērnam uz pasaules, bet piedalās arī klimata pārmaiņu regulēšanā, ēdot krūmus vasaras mēnešos un tādejādi samazinot to augstumu, sastopamību un lapu daudzumu, kas savukārt palielina reģiona albedo, kā rezultātā lielāks apjoms Saules enerģijas tiek atstarots atpakaļ kosmosā. Tikai viens bet... pašu ziemeļbriežu skaits ir diezgan dramatiski samazinājies, pateicoties tām pašām klimata pārmaiņām.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Pastāvēs, kas pārvērtīsies (594/0)


Publicēts: 6.10.2016
Rainis izrādās ir ļoti universāls mākslinieks. Pat klimata pārmaiņās viņa vārdi skan pravietiski. Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Varbūt drīzāk - kas pielāgosies, jo laika pārvērtībām biologu izpratnē varētu arī nepietikt. Temperatūra kāpj pārāk strauji. Lai labāk izprastu Āfrikas kontinentu apdzīvojošo zīdītāju izredzes, Arizonas universitātes speciālistu vadībā zinātnieki pievērsās ļoti tāliem pagātnes notikumiem.
Mežistrādes atkritumi - vēl mazliet vairāk oglekļa atmosfērā

Mežistrādes atkritumi - vēl mazliet vairāk oglekļa atmosfērā (725/0)


Publicēts: 5.10.2016
Meži ir viens no veiksmīgākajiem mehānismiem, kas uzkrāj atmosfēras oglekli. Izcērtot mežu ne tikai samazinās oglekļa piesaiste, bet arī palielinās oglekļa emisija no tiem atkritumiem, kas veidojas mežistrādes laikā - koku atliekām. Djūka universitātes vadītajos pētījumos, kuros tika analizēti Centrālāfrikas meži (47 vietas), tika secināts, ka šo atlieku ir pat trīs reizes vairāk nekā agrāk tika uzskatīts.
2 grādu robežu varētu sasniegt jau 2050.gadā

2 grādu robežu varētu sasniegt jau 2050.gadā (575/0)


Publicēts: 30.09.2016
Parīzes klimata vienošanās paredz veikt virkni pasākumu, lai noturētu globālo sasilšanu zem 2 grādu pēc Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu. Arvien vairāk valstu ratificē šo vienošanos un tas nozīmē, ka jau visdrīzākajā laikā arvien aktīvāk tiks samazinātas siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu emisijas. Vai ir pamats sajūsmā spiegt un priecāties? Šoreiz es piekrītu vadošajiem klimata speciālistiem pasaulē, ka nē. Ja cilvēce nedarīs divreiz un pat trīsreiz vairāk un daudz aktīvāk nesamazinās oglekļa un citu gāzu emisijas, jau…
ppm 400 sasniegts!

ppm 400 sasniegts! (644/0)


Publicēts: 28.09.2016
Beidzot mēs to esam sasnieguši! Septembrī, kad parasti oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā ir vismazākā, šogad tā nenokritās zem 400 ppm. Septembrī oglekļa dioksīda koncentrācija gada ietvaros ir vismazākā, jo ziemeļu puslodē vasarā augošie augi ir aktīvi piesaistījuši CO2. Rudenim progresējot, zaļais materiāls sāk sadalīties un daļa oglekļa dioksīda atgriežas atmosfērā.
info at aitas lv