2 grādu robežu varētu sasniegt jau 2050.gadā (2452/0)

Parīzes klimata vienošanās paredz veikt virkni pasākumu, lai noturētu globālo sasilšanu zem 2 grādu pēc Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu. Arvien vairāk valstu ratificē šo vienošanos un tas nozīmē, ka jau visdrīzākajā laikā arvien aktīvāk tiks samazinātas siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu emisijas. Vai ir pamats sajūsmā spiegt un priecāties? Šoreiz es piekrītu vadošajiem klimata speciālistiem pasaulē, ka nē. Ja cilvēce nedarīs divreiz un pat trīsreiz vairāk un daudz aktīvāk nesamazinās oglekļa un citu gāzu emisijas, jau ap 2050.gadu mēs veiksmīgi pārsniegsim 2 grādu slieksni.

"Klimata izmaiņas notiek tagad un ātrāk nekā gaidīts," atzina sers Roberts Vatsons, kurš kopā ar sešiem zinātniekiem sagatavojis ziņojumu par to, ka cilvēcei daudz nopietnāk un aktīvāk vajadzētu pievērsties klimata izmaiņu jautājumam.

Jau šobrīd vidējā temperatūra ir par grādu augstāka nekā industriālās ēras sākumā un visticamāk 1,5 grādu robeža tiks sasniegta tuvākajā desmitgadē. Parīzes klimata vienošanos, ko parakstīja 195 valstis pagājušā gada decembrī, plānots apstiprināt līdz šī gada beigām, kad tā stāsies spēkā, lai noturētu globālo sasilšanu 2 grādu robežās, vēlams pat zemāk. Tas nozīmē, ka valstis, kas ratificēs šo vienošanos, apņemsies ievērot siltumnīcas gāzu emisijas kvotas, kuras, kā uzskata Vatsons un viņa kolēģi, ir pārāk mazas, lai būtu efektīvas.

"Ja valdības nopietni vēlas sasniegt kaut vai 2 grādu mērķi, tad tām pūliņi ir jādubulto un pat četrkārši jāpalielina, un jādara tas TAGAD," teica Vatsons.

Cilvēcei ir jāapzinās, ka šobrīd apstāties pie 1,5 grādu robežas jau vairs nebūs iespējams. Mums ir jāsaprot, ka arvien vairāk un vairāk cilvēku savas dzīves laikā izjutīs klimata pārmaiņas uz savas ādas. Un ar katru brīdi sekas būs arvien spēcīgākas un spēcīgākas. Iespējams, ka mums Latvijā dzīvojošajiem nenāksies piedzīvot +50 grādus pēc Celsija, postošas vētras un citas katastrofālas izmaiņas tuvākajā laikā. Toties klimats kļūs nestabilāks un neprognozējamāks ar katru nākamo gadu.

Šis jautājums nav par leduslāčiem, kuriem pietrūkst ledus, par kaut kādiem tāliem atoliem, kurus apdzīvo pāris simti iedzīvotāju, globālās klimata pārmaiņas ir tiešām jautājums par cilvēces kā sugas spēju izdzīvot. Ja mēs uz šo jautājumu nesāksim skatīties tik nopietni, tad nākotnē mūs un mūsu pēctečus gaida ļoti grūti laiki. Ticiet man, cilvēce neko tādu vēl nebūs pieredzējusi. Mūsu zināšanas par globālo sasilšanu aug reizē ar pašu globālo sasilšanu. Praktiski katru dienu tiek nopublicēti vairāki pētījumi, kas arvien skaļāk sāk zvanīt "kapa zvanu" mūsu ierastajai dzīvei.

Ja gribam saglābt Homo sapiens spēju pilnvērtīgi eksistēt uz šīs planētas un nākotnē aizceļot uz Mēnesi vai Marsu, vajag rīkoties daudz kardinālāk un jau ŠODIEN. Te vietā ir salīdzinājums par ļaundabīgu audzēju. Ja nerīkosimies TAGAD un TULĪT, skarbi apgriežot emisijas tagad, tad metastāzes izplatīsies arvien vairāk un vairāk, arvien dziļāk un dziļāk.

Vēlreiz atkārtošos, ka ne jau tikai lāči, tauriņi un ziloņi mums ir steigšus jāglābj, bet gan PAŠIEM SEVI. Kamēr nav par vēlu...