Pozitīvā bilance (2631/0)

Publicēts: 12.01.2018
Meži klāj aptuveni 1/3 sauszemes uz mūsu planētas, bet tas ir mainīgs lielums. Īpaši intensīva mežu izciršana sākās kopš tā dēvētās industriālās revolūcijas laikiem, kad meža zemes tika pārvērstas lauksaimniecības zemēs - ganībās un aramzemēs. Daļu no mežiem ir ieņēmušas pilsētas, daļa iznīcināta, lai iegūtu dabīgos resursus gan zem zemes, gan arī pašos mežos. Statistika liecina, ka laika posmā no 2000. līdz 2012.gadam tika zaudēti 0,19 miljoni km^2 meža. Visintensīvāk tiek izcirsti tropisko reģionu meži. Savukārt citos reģionos (t.s. Latvijā),…

CMAH gēns jeb kāpēc sarkanā gaļa ir risks cilvēkam (2821/0)

Publicēts: 14.12.2017
Kaut ko iegūstot, kaut ko jāzaudē. Protams, ne vienmēr ieguvumi nāk komplektā ar zaudējumiem, bet Nevadas universitātes zinātnieki uzskata, ka ir atraduši vienu no tiem retajiem gēniem, kas mūs atšķir no pārējiem primātiem. Viņi uzskata, ka CMAH gēnu cilvēku senči pazaudējuši sirmā senatnē (pirms aptuveni 2 miljoniem gadu). No vienas puses CMAH gēna neesamība Homo sapiens pasargā no vairākām bīstamām saslimšanām, no otras puses rada zināmu risku lietojot pārtikā sarkano gaļu.

Bezmaksas pakalpojumi? (2689/0)

Publicēts: 12.12.2017
Saldūdens rezerves ir viens no svarīgākajiem kritērijiem dzīvības pastāvēšanai uz Zemes. Lai arī brīžiem šķiet, ka lai nu kā, bet nu saldūdens mums tiešām netrūkst, zinātnieki ir norūpējušies par šo šķietami neizsīkstošo resursu. Ir skaidrs, ka saldūdens apjomus un izvietojumu uz mūsu planētas iespaido visdažādākie faktori. Pirms dažām dienām tika publiskots Britu Kolumbijas universitātes un Ķīnas Mežsaimniecības akadēmijas zinātnieku pētījums par to, kā mežs un jo īpaši izmaiņas meža veģetācijā ietekmē saldūdens rezerves.

Pļavas "ieliek" krūmiem vienā setā (2246/0)

Publicēts: 23.11.2017
Ogleklis ir viens no svarīgākajiem elementiem uz Zemes. Bez tā mēs nekādi nespējam eksistēt. Viens no dzīvības esamības un darbības blakusproduktiem uz Zemes ir ogļskābā gāze jeb CO2. Tā ir nedegoša, skāba gāze bez garšas un smaržas. CO2 ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas piedalās dažādos dabas ciklos, tai skaitā arī palīdz nodrošināt patīkamu un dzīvībai labvēlīgu klimatu uz šīs planētas. Tomēr mūsdienās ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā ir pārāk liels un sāk izpausties dažādi nevēlami blakusefekti. Kopš 2015.gada CO2 koncentrācija atmosfērā pārsniedz…

Bioloģiskā daudzveidība glābj bioloģisko daudzveidību (2732/0)

Publicēts: 18.07.2017
Klimata pārmaiņu rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība. Kā noskaidrojuši zinātnieki starptautiska pētījuma ietvaros, jau eksistējoša bioloģiskā daudzveidība palīdz veiskmīgāk saglabāt bioloģisko daudzveidību. Salīdzinot nematožu daudzumu apsildāmos monokultūru parauglaukumos ar tādiem, kuros tika imitēta bioloģiskā daudzveidība, tika secināts, ka monokultūrās šo derīgo tārpu apjoms samazinājās, bet daudzveidīgajos augu lauciņos tas pat palielinājās.

Glābt planētu vai sevi? (17269/4)

Publicēts: 7.06.2017
Mūsdienās lieliem un maziem vīriem (arī sievām) patīk lietot skaļus vārdus, piemēram, glābsim planētu. Twitter vidē es reiz piebildu, ka ne jau planēta mums jāglābj, bet vidi, kurā mēs paši dzīvojam. Vides zinātņu maģistre Rudīte Martišauska izteicās, ka "Aitām, aitu runas. Cilvēks tādām ir no Marsa." Twitter nav tā vide, kur es varētu pilnvērtīgi padiskutēt par planētas definīciju un Marsu, bet tas lauciņš man ir tik tuvs, ka nevarēju nepateikt kaut ko mazliet vairāk par "planētas glābšanu" un Marsu.

Koki nepalīdzēs... (2684/0)

Publicēts: 19.05.2017
Iespējams, ka arī Tu esi viens no cilvēkiem, kas uzskata, ka meži un koku stādīšana var apturēt klimata izmaiņas, samazinot ogļskābās gāzes koncentrāciju atmosfērā. Jaunākie pētījumi, kas veikti Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūtā, liecina, ka uz kokiem pārāk daudz paļauties nevajadzētu. Lai arī koki ir jāstāda un vēlams, lai tās nebūtu monokultūras, bet gan daudzveidīgi meži ar dažāda vecuma struktūrām un slāņiem, meža stādīšana neapturēs notiekošās klimata pārmaiņas. Kā jau agrāk esmu izteikusies - ir pēdējais laiks mācīties ar tām sadzīvot…

Ak šie rijīgie zirnekļi! (3604/0)

Publicēts: 15.03.2017
Uz Zemes ir aptuveni 45 000 sugu zirnekļi. Vienu kvadrātmetru apdzīvo līdz pat 1000 īpatņiem. Tādēļ visai droši var teikt, ka zirnekļi ir vieni no visplašāk izplatītajiem plēsējiem, kuri apdzīvo mūsu planētu. Tā kā zirnekļi parasti nerādās acīs - daļa no tiem ir aktīvi naktīs, daļa efektīvi maskējas, to lomu kukaiņu populācijas kontrolē ir bijis grūti izvērtēt. Izmantojot statistikas metodes Bāzeles un Lundas universitāšu zinātnieki ir aprēķinājuši, cik būtiski zirnekļi ietekmē apkārtējo vidi.

Aitas piedalās cīņā ar superbaktērijām (2755/0)

Publicēts: 5.01.2017
Kopš pasaulē pa labi un pa kreisi (bieži vien nevajadzīgi) tiek izmantotas antibiotikas, arvien vairāk ir tādu baktēriju, kuras ir kļuvušas pārmēru izturīgas. To izraisītās infekcijas apkarot ir ļoti sarežģīti. Viena no šādām baktērijām ir Clostridium difficile, kas izraisa gremošanas trakta infekciju gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis plaša spektra antibiotiku terapiju, tādejādi iznīcinot lielāko daļu no cilvēka mikrofloras, tai skaitā tās baktērijas, kas C. Diff notur grožos.

Vai ziemeļbrieži cīnās ar klimata pārmaiņām? (2882/0)

Publicēts: 22.12.2016
Iespējams, ka ziemeļbrieži ne tikai palīdz Ziemassvētku vecītim nogādāt dāvanas ikvienam bērnam uz pasaules, bet piedalās arī klimata pārmaiņu regulēšanā, ēdot krūmus vasaras mēnešos un tādejādi samazinot to augstumu, sastopamību un lapu daudzumu, kas savukārt palielina reģiona albedo, kā rezultātā lielāks apjoms Saules enerģijas tiek atstarots atpakaļ kosmosā. Tikai viens bet... pašu ziemeļbriežu skaits ir diezgan dramatiski samazinājies, pateicoties tām pašām klimata pārmaiņām.