Astes ataudzēšanas ģenētiskās receptes meklējumos (2702/0)

Lai arī šī ziņa nav ap un par aitām, man kā cilvēkam, kas savulaik studējis medicīnu, šis solis šķiet ļoti būtisks. Ņemot vērā, ka cilvēka un ķirzaku ģenētiskais materiāls ir visai līdzīgs, ķirzaku astes ataudzēšanas ģenētiskās receptes atklāšana pavērtu iespējas ataudzēt pazaudētos locekļus arī Homo Sapiens pārstāvjiem. Tādēļ Arizonas Štata universitātes zinātnieku pētījums ir svarīgs un tā vērts, lai ar to padalītos.

Starpnozaru pētnieku grupa izmantoja modernas metodes, lai izpētītu gēnus, kas tiek ieslēgti brīdī, kad zaļā ķirzaka Anolis carolinensis pazaudētās astes vietā sāk audzēt jaunu.

Kā paskaidroja profesors Kenro Kusumi, ķirzakas ir cilvēkam ģenētiski vistuvākie radījumi, kuri spēj ataudzēt veselu locekli. Pētījumā izdevās noskaidrot, ka astes ataudzēšanas procesā tika iedarbināti vismaz 326 gēni specifiskos reģionos, tai skaitā gēni, kas atbildīgi par embrija attīstību. Šos gēnus iedarbināja hormonālie signāli un brūces dzīšanas procesi.

Ķirzakas gadījumā astes ataugšana ilgst vairāk kā 60 dienas. Atšķirībā no daudz vienkāršākā astes ataudzēšanas mehānisma, kādu izmanto kurkuļi, salamandras un atsevišķas zivju sugas, ķirzakas astes audzēšana ir ļoti sarežģīts process, kurš vienlaicīgi notiek vairākās vietās vecās astes pamatnē.

Audu reģenerācijas procesā ir iesaistītas tā dēvētās satelītšūnas (miosatelītšūnas), kas ir tādas kā cilmes šūnas, kas var tālāk attīstīties kā muskuļi vai citi audi.

Tā kā iespējams noteikt, tieši kuri gēni ir iesaistīti astes ataudzēšanas procesā, sekojot šai ģenētiskajai receptei un iedarbinot šos gēnus cilvēka šūnās, varētu ataudzēt jaunus muskuļus, skrimšļus vai pat veselu mugurkaulu.