Bioloģiskā daudzveidība glābj bioloģisko daudzveidību (2514/0)

Klimata pārmaiņas, lai arī kas tās būtu ierosinājis un veicinājis, ir realitāte. 2016.gads ir atzīts par līdz šim siltāko reģistrēto. 2017.gada jūnijs daudzās vietās pasaulē atkal gāzis rekordus. Klimats kļūst arvien nestabilāks un laikapstākļi grūtāk prognozējami. Klimata pārmaiņas nenozīmē tikai ekstrēmus laikapstākļus un jūras līmeņa paaugstināšanos. Tās ietekmē visu Zemes ekosistēmu, visus tās iedzīvotājus. Tā kā ekosistēmas nodrošina daudzus pakalpojumus, par kuru derīgumu mēs pat reizēm neiedomājamies, ir svarīgi noskaidrot ne tikai to, kādus zaudējumus varētu radīt potenciālās vētras, lietusgāzes un temperatūras svārstības dažādās tautsaimniecības nozarēs, bet arī to, kā tiks ietekmēti ekosistēmu pakalpojumi, piemēram, ūdens attīrīšana, augsnes auglības nodrošināšana utt. Šos pakalpojumus nodrošina gan augi, gan ekosistēmu apdzīvojošie dzīvie radījumi.

Līdz ar to viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, vai un kā klimata pārmaiņu rezultātā samazinās bioloģiskā daudzveidība. Kā noskaidrojuši zinātnieki starptautiska pētījuma ietvaros, jau eksistējoša bioloģiskā daudzveidība palīdz veiskmīgāk saglabāt bioloģisko daudzveidību. Salīdzinot nematožu daudzumu apsildāmos monokultūru parauglaukumos ar tādiem, kuros tika imitēta bioloģiskā daudzveidība, tika secināts, ka monokultūrās šo derīgo tārpu apjoms samazinājās, bet daudzveidīgajos augu lauciņos tas pat palielinājās.

Leipcigas (Vācija) un Minesotas (ASV) universitāšu zinātnieki noskaidroja, ka temperatūras paaugstināšanās gan palielina, gan samazina bioloģisko daudzveidību. Virziens ir atkarīgs no sākotnējās bioloģiskās daudzveidības. Pētījuma ietvaros tika izveidoti vairāk nekā 30 parauglaukumi, kur dažos tika iesētas monokultūras, bet dažās līdz pat 16 sugu augiem. Ar īpašu lampu palīdzību parauglaukumos tika nodrošināta par aptuveni 3^oC augstāka temperatūra nekā apkārtējā vidē. Pēc tam tika analizēts nematožu daudzums šajos parauglaukumos.

Bija acīmredzams, ka monokultūru laukumos nematožu skaits samazinājās, bet laukumos, kuros bija sasēta lielāka sugu daudzveidība, derīgo tārpu apjoms palielinājās. Ir gan jāpiebilst, ka nematožu skaita pieaugums notika uz konkrētu sugu rēķina. Palielinājās to tārpu skaits, kuri spēja labāk pielāgoties augstākajai temperatūrai. Tātad pašas nematodes kļuva "vienveidīgas". Kā tas varētu ietekmēt ekosistēmas nākotnē - tas vēl ir atvērts jautājums. Tomēr ir skaidrs, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana jau šodien varētu nodrošināt zināmu "spilvena efektu" klimata pārmaiņu aspektā nākotnē.

Šī ir pozitīva un iedrošinoša ziņa tiem zemju īpašniekiem, kuru īpašumā ir bioloģiski daudzveidīgas ekosistēmas, kā arī šādiem pētījumiem vajadzētu kalpot par iemeslu pārskatīt tautsaimniecības politiku, apzinoties, ka daudzveidības saglabāšana mežos un pļavās ir ne mazāk svarīga ražošanas nozare kā graudu lauki vai priežu monoaudzes. Ir svarīgi motivēt īpašniekus saglabāt šo "spilvenu", radot viņiem apstākļus nopelnīt ar dabas pakalpojumiem, lai ar pareizu apsaimniekošanu šajos apgabalos bioloģiskā daudzveidība ne tikai tiktu uzturēta, bet arī vairota.

Pētījums ir publiski pieejams.