Cilvēks un viņa robots (3125/0)

Bites-roboti, mājkalpotāji-roboti, bārmeņi-roboti... Tagad šim sarakstam varēs pievienoties arī aitu ganu suņi roboti, jo zinātnieku grupai Endrjū Kinga (Svonsī universitāte) vadībā ir izdevies izprast, kādus algoritmus izmanto suņi, lai veiksmīgi vadītu aitu ganāmpulku. Protams, ja pieņemam, ka gaļu varēs izaudzēt mēģenē, varbūt ganu suņiem un pašiem ganiem jau laikus jāsamierinās, ka tie tiks iekļauti iznīkušo profesiju sarakstā.

Ganu suņi ir viens lielisks piemērs, kā viens indivīds var piespiest veselu baru indivīdu izpildīt viņa pavēles.

Lai atšifrētu ganu suņu noslēpumu, Kings aitas un suņus aprīkoja ar modernām un ļoti jutīgām GPS iekārtām, kuras bija izstrādātas Karaliskajā Veterinārijas koledžā Londonā. Savukārt iegūtos datus un datorsimulāciju rezultātus izpētīja Daniēls Stromboms no Upsalas universitātes.

Izrādījās, ka suņi izmanto divus vienkāršus principus, lai sadzītu aitas vienkopus, kad tās ir izklīdušas, un dzītu uz priekšu, kad tās ir barā.

"Mums bija jāiztēlojas, ko suns redz, lai izveidotu modeli," teica Kings. "Pamatā tās ir baltas, pūkainas lietas. Ja suns redz spraugas starp aitām, vai arī atstarpes kļūst lielākas, sunim tas ir signāls, ka aitas jāsadzen vienkopus. Suns nepārtraukti novērtē ganāmpulku. Ja tas nav pietiekami cieši sadzīts, tad suns to izdara. Savukārt, ja aitas atrodas pietiekami tuvu viena otrai, suns tās dzen pretim mērķim."

Tomēr aitkopji pret šo ideju attiecas visai skeptiski, jo esot maz ticams, ka robots spēs veiksmīgi darboties gan kalnainos apvidos, gan līdzenumos. Nemaz nerunājot par to, ka robots nekad nespēs aizstāt īstu, dzīvu suni, kas aitkopim bieži vien ir viens no tuvākajiem draugiem.

Ja tomēr vēlaties, variet mazliet iedziļināties pašā pētījumā (ir interesanti) un apdomāt arī citus šī algoritma pielietošanas veidus.