AITAS.LV
AITAS.LV

Herdvikas aitas (3622/0)


Publicēts: 4.02.2014

Vai vakar noskatījāties, kā Deivids Fagans cērpj aitas? Vai zināt, kuras šķirnes īpatņus viņš tik veikli apstrādāja. Tās ir Herdvikas aitas, kuru izcelsme ir saistīta ar vikingu ienākšanu tagadējās Lielbritānijas teritorijā. Jaunākie genomu pētījumi liecina, ka Herdvikas aitas izcelsmes ziņā ir tuvākas Somijas un Zviedrijas vietējām aitām nevis tām, kas sastopamas Lielbritānijas līdzenumos. Herdviku saistība ar vikingiem esot apdziedāta Kambrijas novada folklorā.

Šķirnes nosaukums, kas cēlies no seno norvēģu vārda "herdvyck" jeb aitu ganības, vēl vairāk nostiprina pārliecību, ka šīs aitas uz Britu salām nogādājuši bārdainie karotāji. Šķirne oficiāli reģistrēta 1790. gados.

Lai arī Herdvikas aitas nav komerciāli interesanta šķirne, jo jēru un vilnas kvalitāte atpaliek no pasaulē komerciāli veiksmīgākajām gaļas un vilnas šķirnēm, tās izceļas ar izturību, labu veselību un spēju pārtikt no ganībās atrodamās barības visai skarbajos kalnu apvidos. Neskatoties uz to, ka vilna nešķiet interesanta apģērbu ražotājiem, pašām aitām un to īpašniekiem tā ir ļoti svarīga, jo lieliski aizsargā aitu no mitruma, vēja un aukstuma. Ir dokumentēti pat gadījumi, kad kalnos ieputinātās aitas ir spējušas izdzīvot vairākas dienas, ēdot pašas savu vilnu.

Herdvikas aitas tiek audzētas kā vilnas-gaļas aitas. Vilna ir rupja un slikti padodas krāsošanai. Tā tiek izmantota paklāju ražošanā, kā arī ugunsizturīgu siltumizolācijas paneļu ražošanai. Savulaik tieši Herdvikas aitu vilna izmantota armijas uniformu ražošanai. Gaļai raksturīga īpaša garša, kuru ir iecienījusi pat Lielbritānijas karaliene Elizabete II.

Interesanti, ka Herdvikas aitas ir ievērojamas ne tikai ar savu skandināvisko izcelsmi, bet arī ar daudz zemāku risku inficēties ar Maedi-Visna ierosinātāju, kas sagādā rūpes aitkopjiem visā pasaulē.

Tomēr Maedi-Visna nav vienīgā slimība, kas var skart veselu ganāmpulku. Tas, ka lielākā daļa Herdvikas aitas mājo vienā nelielā Lielbritānijas daļā, ir liels risks dažādu infekcijas slimību izplatībai. Tas lieliski pierādījās 2001. gadā, kad nagu un mutes sērga nopļāva aptuveni 25% no tobrīd reģistrētajiem 100 000 dzīvniekiem.

Vēl viena neparasta Herdviku aitu īpašība ir to piesaiste konkrētai teritorijai, kura tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tur netiek pārdotas aitas, bet tiek pārdotas vai iznomātas fermas ar aitām, kuras zina, kurās kalnu nogāzēs tās drīkst ganīties, kur ir viņu teritorija. Nav vajadzīgi žogi, lai aitas atrastos tur, kur tām jāatrodas. Protams, ja kaut kādu iemeslu dēļ aitu mātes šīs zināšanas nevar nodot saviem pēcnācējiem, tad zemniekam nākas aitas iežogot, ko kalnos izdarīt ir grūti, vai arī regulāri dzīt atpakaļ uz konkrēto nogāzi.

Vairākas reizes gadā aitas tiek dzītas uz ielejām, lai tās cirptu, vakcinētu vai veiktu kādas citas darbības. Tomēr lielāko daļu gada tās pavada augšā kalnu nogāzēs.

Jēri lielākoties piedzimst laukā un jau no dzimšanas iemācās pazīt savu dzimto nogāzi. Apstākļi kalnos ir skarbi visa gada garumā tādēļ tikai 75% no piedzimušajiem jēriem tiek saglabāti. Jēri piedzimst melni un gada vecumā ir izbalējuši līdz tumši brūnai krāsai. Laika gaitā vilna kļūst arvien gaišāka un gaišāka līdz sasniedz gaiši pelēcīgu toni. Auniem raksturīgi uz sāniem savērpti ragi, aitu mātēm ragu nav.

Pēdējos gados arvien populārāka kļūst Herdvikas māšu krustošana ar gaļas šķirnes auniem, iegūstot ātraudzīgus jērus. Ja Herdvikas aitas tiek audzētas bagātīgākās ganībās vai piebarojot, tās lieliski spēj izaudzēt gan dvīņus, gan trīņus.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Add a new comment:


info at aitas lv