AITAS.LV
AITAS.LV

Kad jāpiebaro aitu mātes? (4784/0)


Publicēts: 14.03.2014

Nereti aitkopībā, jo īpaši gaļas ieguvē, lielākā uzmanība tiek pievērsta dažādām jēru piebarošanas shēmām, lai pēc iespējas īsākā laikā un ar minimāliem resursiem panāktu strauju pieaugumu. Tomēr ne mazāk svarīga par pašu jēru piebarošanu ir pareiza aitas ēdināšana visa gada garumā, ņemot vērā tās dzīves ciklu.

Pirmais posms, kad svarīga ir aitas piebarošana vai vienkārši laba barošana, sākas jau pirms lecināšanas. Papildus piebarošanu vēlams sākt jau 4 līdz 2 nedēļas pirms tam. Īpaši tas attiecas uz aitām, kuru ķermeņa kondīcija ir zem vidējā. Ir veikti pētījumi, ka selēna došana šajā periodā palielina apaugļošanas iespējamību, kā arī veicina vairāku augļu aizmešanos. Ja jūsu aitas jau ir labā kondīcijā, papildus piebarošanu nevajag veikt, pietiks, ja ļausiet aitām ganīties leknās un barības vielām bagātās ganībās.

Piebarošanu, ja tā ir nepieciešama, vēlams turpināt mēnesi vai divus pēc lecināšanas sākuma, jo šajā laikā aug placenta. Vājas un mazattīstītas placentas gadījumā auglis (jērs) saņem mazāk barības vielu. Tomēr atcerieties, ka pārbarot aitu nevajag.

Īpaši rūpīga un intensīva piebarošana jāveic pēdējās grūsnības nedēļās, jo visintensīvāk jēri attīstās pēdējās 6 nedēļās pirms dzimšanas. Piebarošana vēlīnā periodā (aptuveni 6 nedēļas pirms plānotās atnešanās) ir grūti plānojama, ja netiek veikta aitu ultrasonogrāfija, lai noteiktu gaidāmo jēru skaitu. Ja šajā periodā aitas tiek piebarotas par maz, dzimst vāji un svarā nelieli jēri, kuri arī tālāk attīstās lēnāk. Tā kā arī tesmeņa attīstība pastiprināti notiek tieši pēdējā posmā, tad piebarošana var palielināt gan piena daudzumu, gan uzlabot tā kvalitāti. Tomēr pārbarot aitu šajā periodā arī nav vēlams, jo lieli jēri var radīt sarežģījumus dzimšanas brīdī. Šajā periodā īpaši svarīgs ir ne tikai barības daudzums, bet arī tā sastāvs, kuram ir jābūt sabalansētam (enerģija/proteīns) un vēlams bagātam ar kalciju, fosforu, selēnu un vitamīnu E.

Enerģijas/proteīna sabalansēšana palīdzēs novērst grūsnības toksēmiju jeb ketozi, kad pēdējās nedēļās, auglim strauji augot, aitas var sāk tērēt taukus enerģijas ieguvei, ja ir zems glikozes līmenis asinīs vai glikozes vielmaiņas traucējumi. Tauku šķelšanas blakusprodukts ir toksiski savienojumi ketoni (viens no pazīstamākajiem ketoniem ir acetons). Šī slimība visbiežāk skar pārbarotas vai gluži otrādi pārmēru vājas aitas, kā arī tās, kurām gaidāmi vairāki jēri. Arī stress var veicināt ketozes attīstību, tādēļ grūsnas aitas nevajag satraukt, dzenāt vai kā savādāk pārvietot. Attiecieties pret tām ne mazāk saudzīgi kā pret sievieti-grūtnieci.

Plānojot piebarošanu pēdējās 6 nedēļās, ņemiet vērā, ka viena jēra gadījumā aitai vajadzētu saņemt par 50% vairāk, bet divu jēru gadījumā par 75% vairāk barības. Tā kā vairāku augļu grūsnības gadījumā jēri aizņem lielu vietu aitas vēderā, tā nespēj apēst tik daudz siena/zāles kā ierasts. Šajā brīdī graudi vai kombinētā barība ir īpaši vērtīga, jo nelielā barības porcijā slēpjas salīdzinoši liela enerģijas deva.

Lai arī kādu barību izvēlēsieties - vai jauksiet pats, vai iegādāsieties jau gatavu, barības enerģijas vērtībai nevajadzētu būt zemākai par 12 MJ/kg sausnas (megadžouli uz kilogramu sausnas). Otrs parametrs, uz kuru jālūkojas ir proteīns, kuram nevajadzētu būt zemākam par 18%.

Pirms pērciet jau gatavu kombinētās barības maisījumu, kārtīgi izpētiet sastāvu. Kādas sastāvdaļas iekļautas - kādi graudaugi, kādi komponenti enerģijai, kādi vitamīni un mikroelementi pievienoti. Aitu gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš varam (Cu). Aitām varš dzīves laikā uzkrājas aknās un, sasniedzot kritisko robežu, sāk tās bojāt. Varu barībā var uzskatīt par bumbu ar laika degli. Jūs nekad nevarēsiet būt drošs, kad konkrētajai aitai tiks sasniegta kritiskā robeža, tādēļ barību, kurā kā mikroelements ir pievienots varš, aitām vēlams izbarot ierobežoti, pirms tam noskaidrojot jau pamatbarībā esošo vara daudzumu. Tā vietā jūs varētu vēlēties augstāku selēna (Se) daudzumu komplektā ar vitamīnu E.

Piebarošanai pēdējās nedēļās ir vēl viens pluss. Aitas pieradīs pie jūsu klātbūtnes un daudz mierīgāk uztvers jūs arī jēru dzimšanas laikā.

Ja esat veiksmīgi pārcietuši gaidīšanas laiku un kūts ir pilna mazu, spriganu jēriņu, barošanā atslābt nedrīkst ne uz mirkli. Atkarībā no jēru skaita un aitas kondīcijas arī vajadzētu aprēķināt barības devu. Ideāli, ja varat nodalīt vieninieku mammas no divu jēru mammām utt. Tad barības devas būs precīzākas un varēsiet justies drošāk, ka aita saņem atbilstoši savām vajadzībām. Intensīvu barošanu (Lielbritānijas aitkopji iesaka 400 gramus graudus uz jēru) vēlams turpināt vismaz pirmos divus mēnešus, pēc tam pakāpeniski samazinot piebarošanai plānoto daudzumu aitām un palielinot jēriem. Jāatceras, ka laktācijas periodā aitām ļoti svarīgi ir daudz dzert. Ja aita nedabūs padzerties pietiekami, saražotā piena daudzums samazināsies. Pirmajās dienās pēc atnešanās, lai stimulētu dzeršanu, var aitām dot siltu ūdeni, ja tas ir iespējams.

Tuvojoties atšķiršanas laikam, piebarošana jāsamazina 2 nedēļas pirms plānotās dienas. Pēdējā nedēļā aitu mātes vairs nepiebaro. Dažas dienas pirms atšķiršanas aitu barības devā vēlams iekļaut tikai sienu un ūdeni. Šādu diētu jāturpina līdz aitu mātēm tesmeņi samazinās un piena ražošana tiek pārtraukta. Pēc atšķiršanas aitas var uzturēties kūtī, kur tām izbaro sienu un ūdeni. Nevajadzētu tās uzreiz pēc atšķiršanas laist leknās ganībās.

Kad jēri ir veiksmīgi atšķirti un piena ražošana beigusies, aitas atgriežas ganībās, kur tās atkopjas līdz nākamajai lecināšanai. Ja aitu kondīcija ir vāja, tās var piebarot jau šajā periodā, lai uz lecināšanas sākumu tās būtu atguvušas savu iepriekšējo (pirmslecināšanas) dzīvmasu.

Paldies Dainai Kairišai par precizējumiem!

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Add a new comment:


info at aitas lv