Kaza vai aita? (6019/0)

Lai arī daudziem pilsētniekiem kazas un aitas šķiet vienādas, starp šīm it kā līdzīgajām šķirnēm pastāv atšķirības gan ģenētikā, gan izskatā, gan uzvedībā. Iespējams, ka šī informācija jums palīdzēs izšķirties, kuru no sīklopiem audzēt, lai sakoptu aizaugušu pļavu, bet kuru, lai iegūtu jauku mauriņu.

Ģenētika un vairošanās

Aitām (Ovis aries) ir 54 hromosomas, bet kazām (Capra aegagrus hircus) to ir veselas 60. Ja plānojat turēt gan kazas, gan aitas, parūpējieties, lai āži netiek pie aitu mātēm un auni pie kazām, jo iespējama starpsugu krustošanās. Iegūtie hibrīdi praktiski ir neauglīgi ar ļoti retiem izņēmumiem.

Aitu meklēšanās cikla ilgums vidēji ir 17 dienas, bet kazām - 21 diena.

Aitas ir grūtāk mākslīgi apsēklot nekā kazas, jo tām ir sarežģītāki dzimumceļi.

Aitas un kazas praktiski slimo ar vienām un tām pašām slimībām.

Aitas ir mazāk uzņēmīgas pret tārpiem un to apkarošanai nepieciešamas mazākas devas nekā kazu gadījumā.

Savvaļas aitu sugu ir mazāk nekā savvaļas kazu.

Izskats

Aitas ir masīvākas, kazas slaidākas.

Aitu astes nokarājas, kā arī tās parasti tiek saīsinātas sanitāru apsvērumu dēļ. Veselīgai kazai aste ir īsa un pacelta.

Lielākajai daļai aitu ir vilna, no kuras tā atbrīvojas dabīgā ceļā, vai arī tā tiek mākslīgi cirpta. Savukārt lielākajai daļai kazu ir apmatojums, kurš nav jācērpj vai kā citādāk īpaši jākopj.

Aitas augšlūpa ir sadalīta divās daļās. Kazai dalījums nav izteikts.

Seksuāli nobriedušiem un aktīviem auniem nepiemīt īpaša smarža, savukārt āzim zem astes ir dziedzeri, kas izdala tiem raksturīgu smaržu (smaku, ja jums labpatīkas).

Aitām ir "krēpes", bet kazām - bārdas.

Ir aitu šķirnes ar ragiem un bez. Pārsvarā tie ir plati, izliekti un vērsti uz sāniem. Pārsvārā visu šķirņu kazām ir ragi un tie lielākoties ir tievi, taisni un vērsti augšup.

Uzvedība un barošanās

Aitas ir bailīgākas un labprātāk turas kopā ar baru. Kazas ir ziņkārīgas un neatkarīgas, tās labprāt atstāj iežogojumu vienas pašas.

Auni badoties atkāpjas un ieskrienas, badoties ar pierēm. Kaza parasti paceļas pakaļkājās un tad, krītot lejup, bliezīs ar pieri. Ja cīnīsies auns ar āzi, auns lielākoties kļūs par uzvarētāju.

Aitas labprātāk ēd īsu, platlapainu zāli. Kazām vairāk patīk lapas, krūmu mīkstie dzinumi, dažādi vīteņi. Tās ceļas pakaļkājās un apēd visu sniedzamības robežās. Arī aitas tā mēdz darīt, bet labprātāk tās grauzīs to, kas aug uz zemes.

Aitas labāk pārstrādā augu valsts celulozi, tādēļ tās daudz labāk nekā kazas iztiek bez papildus piebarojuma.

Jēri aug ātrāk nekā kazlēni.

Aitām tauku izgulsnēšanās vispirms notiek ķermeņa ārējās daļās (ribas, mugurkauls utt.), pēc tam ap iekšējiem orgāniem (ar atsevišķiem izņēmumiem). Kazām tauki vispirms izgulsnējas ap iekšējiem orgāniem.

Aitām varš ir toksisks salīdzinoši nelielās devās. Kazām varš ir vairāk nepieciešams nekā aitām un bieži vien tām tas ir jādod papildus, jo īpaši, ja tiek izbarota aitām paredzētā barība.