Koku slepenā dzīve (3070/0)

Mežs ir mežs. Tur aug koki un vēl šis tas, bet, nenoliegsim, koki ir tas, kas mūs kā patērētājus interesē visvairāk. Koki jeb mežs tiek uzskatīti par atjaunojamām izejvielām un zaļo enerģiju. Mežs ir tāds pats resurss kā tīrums, kartupeļu lauks vai pirms dažiem mēnešiem piedzimuši sivēni. Kad pienāk ražas laiks, mežs tiek novākts un tur tiek iestādīts jauns mežs vai arī dabai tiek ļauts pašatjaunoties. Nākamais ražas laiks būs pēc daudziem gadu desmitiem. Visticamāk meža stādītājs vairs nepiedzīvos pļaujas laiku. Mēs cilvēki, salīdzinot ar kokiem, esam tik īslaicīgi!

Kāds tad īsti ir mežs un ko nozīmē īsts, dabīgs mežs? Vai koki ir tikai koki, nedzīvs resurss, kas aug mums par labpatikšanu un nes ienākumus? Kā jūtas koki pilsētā un kā tie pielāgojas videi un pielāgo vidi savām vajadzībām? Kā koki cīnās pret sausumu un kaitēkļiem? Kāda ir koku saistība ar lietu? Izlasot Pētera Vollēbena grāmatu "Koku slepenā dzīve" atradīsiet atbildes ne tikai uz šiem jautājumiem, bet iepazīsiet kokus vēl tuvāk.

Protams, ar mūsdienu pieeju "koku tīrumiem", kurus mēs dēvējam par mežiem, šāda grāmata nav ērta. Jo īpaši tādēļ, ka tā paģēr ne tikai to, ka mežs ir milzīga un sarežģīta dzīvotne, kura nodrošina milzīgu ekopakalpojumu klāstu, bet arī to, ka paši koki jūt un spēj komunicēt. Gan jau ka atradīsies speciālisti, kuri teiks, ka tās ir pilnīgas muļķības un augu valsts, koki tai skaitā, nav īsti dzīvi un neko nejūt. Jaunākie pētījumi gan liecina par pretējo (piem., https://www.nature.com/articles/nature25184).

Vai tas nozīmē, ka tagad mēs vairs nedrīkstam cirst kokus? Autors uz to neaicina. Pat ne tuvu tam. Savos apsaimniekotajos mežos viņš veic mežistrādi, bet daudz saudzīgāk, nekā tas notiek industriālā mežā. To varētu saukt par ekstensīvu meža apsaimniekošanu.

Grāmata ir ne tikai lielisks izziņas materiāls par koku kā daudzveidīgu organismu uz šīs planētas, bet arī kā pamudinājums un iedrošinājums tiem meža īpašniekiem, kas vēlas izstrādāt savus mežus bez kailcirtēm, kas vēlas audzēt dabisku, ilgtspējīgu mežu.

Man ir pārmetuši, ka es, jomas nespeciālists, tā satraucos par mežiem un citām lietām. Man ir teikuši, ka nav pamata uztraukumiem - nākamās paaudzes visu salabošot. Būšot tādas tehnoloģijas, ka cilvēkiem nevajadzēs uztraukties par to, ka mēs un citas iepriekšējās paaudzes ir iztērējušas resursus. Viss būšot kārtībā. Tā esot noticis visu laiku. Zeme joprojām pastāv, kā arī cilvēks uz tās. Es piekrītu, bet tikai tik daudz, ka mums nav jāsatraucas par planētu. Zeme mums nav jaglābj, ir pat bezjēdzīgi un augstprātīgi iedomāties, ka mēs to varam izdarīt.

Par ko tad satraukums?

Es neesmu no tiem baigajiem cilvēku mīlētājiem (mana vēlme medicīnā bija specializēties uz tiesu medicīnu), bet es tomēr naivi ticu, ka cilvēks ir Homo sapiens, ar uzsvaru uz sapiens. Tagad mēs kā suga tā nerīkojamies (nevajag man stāstīt par tehnoloģisko progresu, tas neliecina par sapiens īpašībām). Mēs esam resursus neapdomīgi tērējoša suga. Mūsu dzīves šobrīd par 99,99% balstās uz fosilo enerģijas veidu, uz fosiliem ūdens resursiem. Mēs dzīvojam uz sasodīti mazas planētas bez iespējas kaut kur aizbraukt un sākt visu no jauna. Mēs tērējam ātrāk nekā dabīgie resursi spēj atjaunoties... un ticam (ceram), ka nāks kāds maģiskais spēks (nākamā paaudze, citplanētieši utt.) un visu salabos.

Varbūt ka tiešām atlido un salabo... bet varbūt mēs esam nonākuši līdz Lielajam filtram. Man gribētos ticēt, ka cilvēkam kā sugai ir daudz lielāks potenciāls, ka mēs varam sasniegt zvaigznes, atrauties no Zemes. Gan jau būsiet dzirdējuši raidījumu "Augstāk par zemi"... pakāpjoties mēs atstājam pēdas. Kādas pēdas mēs kā suga esam atstājuši un vai Zeme, uz kuras mēs pakāpjamies, spēj izturēt mūsu atsperšanās smagumu? Vai šis mūsu uzkonstruētais "ķeblītis" nesabruks zem cilvēces patēriņa svara un Homo sapiens nenogāzīsies un nelauzīs sev kaklu?

Bet varbūt viss ir kārtībā un patiešām nav nekāda iemesla satraukumam? Tad nav nepieciešams lasīt grāmatas, kas liek aizdomāties par to, ka papildus tīrumkokiem mums ir nepieciešami pilnvērtīgi meži. Tad izmetiet visu šo no galvas. Aizmirstiet un turpiniet dzīvot ierastajā ritmā.