Listerioze jeb "riņķošanas slimība" (5323/0)

Ja sekojiet līdzi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) aktivitātēm, tad būsiet pamanījuši, ka aktīvajā apspriedē atrodas Zemkopības ministrijas precizētais Ministru kabineta noteikumu projekts „Listeriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība”, kur priekšlikumus var iesniegt līdz 15. aprīlim. Pats par sevi saprotams, ka, lai iesniegtu priekšlikumus, nepieciešams saprast, cik bīstama ir šī slimība ganāmpulkam un arī cilvēkiem, kuri atrodas kontaktā ar ganāmpulku, kā arī potenciālajiem produkcijas pircējiem.

Listerioze ir slimība, kuru ierosina baktērijas Listeria monocytogenes un Listeria ivanovi. Šis mikroorganisms dzīvo augsnē un uz augiem, kā arī var uzturēties dzīvnieku zarnu traktā. Labvēlīgos apstākļos notiek baktēriju strauja vairošanās. Tās ir mazas, kustīgas baktērijas, kas spēj vairoties ļoti plašā temperatūras diapazonā (no 4 līdz 44 grādiem pēc Celsija).

Listerioze ir zoonoze, kas nozīmē, ka šī slimība var tikt pārnesta no sugas uz sugu, tai skaitā uz cilvēku. Ar listeriozi slimo gan dzīvnieki, gan putni, gan cilvēki.

Visbiežāk slimības uzliesmojumi novēroti periodā, kad dzīvniekiem izēdina bojātu skābbarību. Ganāmpulkā klīniskās pazīmes parādās 14-21 dienas pēc bojātās barības izbarošanas un var skart 2-10% no dzīvniekiem. Ar listeriozi var saslimt jebkura dzimuma un vecuma dzīvnieks, bet visbiežāk slimo jaunāki par 3 gadiem.

Visbiežāk listerioze izpaužas kā neiroloģiska rakstura bojājumi jeb tā dēvētā encefalītiskā forma.

Bakteriālā infekcija parasti skar vienu smadzeņu pusi, tādēļ arī novērotie neiroloģiskie traucējumi un paralīze ir lokalizēta vienā pusē. Sākotnēji novērojama slimo dzīvnieku nevēlēšanās ēst, atpalikšana no bara. Aitas kļūst neaktīvas, dezorientētas. Bieži tiek novērota griešanās uz vienu pusi. Aitas nereti ieskrien žogos, stūros, iesprūst barības silēs utt. Iestājoties vienas puses paralīzei, aita mēdz atbalstīties pret sienām, nožogojumiem utt. Var novērot pastiprinātu siekalošanos, auss nošļukšanu, plakstiņu noslīdēšanu, kas saistīta ar vienas puses smadzeņu bojājumiem.

Ja pamanat kādu no minētajām pazīmēm, noteikti informējiet vetārstu, kurš spēs diferencēt listeriozi no citām saslimšanām, kuru klīniskās izpausmes var būt līdzīgas.

Listēriju izraisīta augļa inficēšanās var izraisīt priekšlaicīgu abortu. Daudz retāk sastopams acu un tesmeņa iekaisums. Jaunākiem dzīvniekiem listēriju vairošanās zarnu traktā var izraisīt caureju. Vecākiem dzīvniekiem zarnu trakta infekcija var noritēt bez simptomiem.

Tā kā saslimšanu izraisa baktērija, ārstēšanā tiek izmantota antibiotiku terapija. Jo ātrāk vetārsts tiks izsaukts, jo efektīvāka būs ārstēšana. Jo smagāki būs smadzeņu bojājumi, jo mazāka iespēja, ka izdosies aitu izārstēt. Aitai jānodrošina viegli sagremojama barība, smagākos gadījumos vēlams dot šķidrumu ar glikozi (cukuru), lai kompensētu enerģijas deficītu. Jāsaka gan, ka aitas nav no ārstēšanai vispateicīgākajiem dzīvniekiem un mirstība ir ļoti augsta.

Ja ganāmpulkā tiešām tiek konstatēta listerioze, tad nepieciešams lokalizēt saslimšanas avotu. Bojātas skabbarības gadījumā aitām tās izbarošanu ir jāpārtrauc. Lai samazinātu iespējamo barības inficēšanos, regulāri tīriet siles un novērsiet iespēju, ka silēs nonāk augsne. Nodrošiniet tīru ūdeni un tīrus ūdens traukus. Neizbarojiet bojātus dārzeņus.

Cilvēki var inficēties tiešā ceļā vai netieši caur produktiem - pienu, sieru, gaļu, olām utt. Īpaši uzmanīgi jāapietas ar aborta materiālu - mirušajiem augļiem un placentu. Termiskas apstrādes laikā baktērija iet bojā. Jāatceras, ka baktērija spēj dzīvot arī ledusskapjos (ne saldētavās). Īpaši jāuzmanās grūtniecēm, bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar traucētu imunitāti. Visbiežāk tiek konstatēta smadzeņu un zarnu trakta saslimšanas forma. 5-10% cilvēku ir asimptomātiski nēsātāji. Ja tiek inficēta grūtniece, saslimšana var skart augli, izraisot priekšlaicīgu abortu, augļa meningītu, vai skart dažādus orgānus, izraisot to bojājumus un attīstības traucējumus. Lai arī līdz šim nav apstiprināta saistība starp grūtnieču saslimšanu un darbu fermā, piesardzība par ļaunu nenāk. Ja gaidat bērniņu un strādājat ar grūsnām aitām, aborta materiālu, mirušiem dzīvniekiem, jaundzimušajiem jēriem, pēc saskarsmes ar dzīvnieku OBLIGĀTI jāmazgā rokas un, ja iespējams, lietojiet cimdus.