Maedi-Visna jeb piliens darvas medus mucā (7217/0)

Maedi-Visna slimība ir galvassāpes aitkopjiem. Arī Latvijai tā nav gājusi secen. Pēc valsts zinātniskā institūta „BIOR” datiem 2012. gadā tika izmeklēti 5700 aitu asins paraugi, no tiem 23 pozitīvi, tajos atklājot Maedi–Visna antivielas. Maedi-visna vīruss (MVV) pieder lentivīrusiem, pie kuriem pieder arī HIV izraisītājs. Kā uzskata Lielbritānijas speciālisti, pat viena ar Meadi-Visna slima aita var apdraudēt visu ganāmpulku.

Dzīvnieki lielākoties tiek inficēti ar pirmpienu un pienu. Vīruss var tikt pārnests arī ciešā kontaktā ar citiem organisma šķidrumiem un izdalījumiem. Piemērām, maedi formas gadījumā, aitai šķaudot, var tikt inficēti tuvākie dzīvnieki. Jo īpaši aktuāli tas ir ziemas periodā, kad kūtīt ciešā kontaktā atrodas daudz dzīvnieku. Inficētie dzīvnieki ir vīrusa nēsātāji. Inkubācijas periods ir ļoti garš. Parasti tas ilgst divus gadus. Lielai daļai dzīvnieku slimība norit bez simptomiem. Nelielai daļai dzīvnieku divu līdz četru gadu vecumā attīstās progresējoši elpošanas traucējumi (maedi) vai neiroloģiska rakstura problēmas, tai skaitā arī paralīze (visna). Ja maedi formas iznākums ir vienmēr letāls, tad visna gadījumā, pat ja iestājas pakaļkāju paralīze, aitu iespējams uzturēt pie dzīvības.

Maedi-Visna saslimšana drīzāk ir pieskaitāma ekonomiski svarīgām slimībām, jo skartajiem reģioniem vai pat valstīm var tikt noteikti eksporta ierobežojumi. Inficētajām aitu mātēm laktācijas periodā novēro mazāku piena daudzumu, līdz ar to jēri sliktāk pieņemas svarā. Ir novēroti gadījumi, kad saslimšana izpaužas kā mastīts vai artrīts.

Saslimšanu pirmo reizi aprakstīja Bjorns Sigurdsons no Islandes. Jau 1957. gadā viņam izdevās izolēt arī pašu izraisītāju. "Maedi" islandiešu valodā nozīmē elpas trūkums, bet "visna" - izdēdēšana, izkāmēšana. Ir novērots, ka rupjvilnas aitas ir uzņēmīgākas nekā smalkvilnas aitas. Vakcīnu izstrādāt līdz šim nav izdevies, tādēļ slimība tiek apkarota un kontrolēta, mērķtiecīgi veicot ganāmpulku izmeklēšanu un slimo dzīvnieku izolāciju vai likvidēšanu.

Jaunie noteikumi Maedi-Visna uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai Latvijā stāsies spēkā no 2014. gada 1. jūnija. Aitkopjiem vajadzētu pievērst ļoti lielu uzmanību šīs slimības kontrolēšanai un sava ganāmpulka regulārai seroloģiskai izmeklēšanai, jo īpaši, ja tiek iepirkts vaislas materiāls. Ja jūsu ganāmpulks ir atzīts par MV negatīvu, tad, iepērkot svaigu izejmateriālu, noteikti vajag uzstāt uz MV seroloģisko izmeklējumu veikšanu. Viens inficēts dzīvnieks var sabojāt visu ganāmpulku.

Ja savā ganāmpulkā tomēr atrodat kādus MV pozitīvus dzīvniekus, pareizāk tos būtu likvidēt (apēst). Ja aitu mātes tomēr ir ļoti labas un produktīvas un gribas saglabāt pēcnācējus, var mēģināt jērus atšķirt uzreiz pēc dzimšanas, un turpināt audzēt, izmantojot mākslīgos maisījumus. Tā kā vīrusa nodošana no mātes auglim nav novērota, pastāv iespēja, ka jaundzimušie jēri nebūs inficēti. Protams, šī ir grūta un dārga metode.

Tātad, lai atkal iegūtu sirdsmieru, tev vajag uzaicināt ciemos vetārstu, kurš noņems asins paraugus aitām un nodos institūcijai, kas veiks analīzes (BIOR).

ATCERIETIES, ka Medi-Visna inficēto dzīvnieku gaļa ir droši lietojama uzturā. Vīruss cilvēkus neapdraud.