Mutanti pienēdāji (2756/0)

Piens, kas satur cukuru laktozi, ir neaizvietojams zīdaiņu ēdiens. Lielākā daļa zīdītāju, kļūstot vecākiem, zaudē spēju šķelt laktozi, tādēļ piens to uzturā nav ieteicams. Laktozi šķeļ ferments laktāze, kas izstrādājas tievajās zarnās. Bērnam pieaugot, laktāzes gēns pamazām pārtrauc darbu. Ja laktoze nešķeltā veidā nonāk resnajās zarnās, tur tās pārstrādei klāt ķeras baktērijas, saražojot galaproduktus, kas izraisa dažādus nepatīkamus simptomus, kuru kopumu dēvē par laktozes nepanesamību. Tomēr daļā Eiropas, Saūda Arābijas un Austrumāfrikas cilvēku populācijā ir attīstījusies mutācija, kuras rezultātā laktāzes ferments tiek ražots visu mūžu.

Piena produkti ir visai ierasta mūsu ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. Mūsdienās 60 līdz 90 procenti Eiropas populācijas izstrādā laktozi visa mūža garumā. Aptuveni 5000 gadus pirms mūsu ēras dzīvojošo cilvēku DNS paraugu analīze atklāja, ka tajos laikos laktozes panesamība bija ļoti reti sastopama. Pirmās norādes par laktozes panesamību ir konstatētas tagadējās Spānijas teritorijā aptuveni 3000 gadā pirms mūsu ēras dzīvojošajiem zemniekiem. Viņu populācijā laktozes panesamība bija 27% cilvēku. Pavisam neliela daļa Skandināvijā dzīvojošo mednieku-vācēju (5%) populācijas bija ieguvusi laktozes panesamību aptuveni ap šo pašu laiku. Tomēr zinātnieki vēlas noteikt laika periodu, kad Eiropas populācijas laktozes panesamības mutāciju skaits bija tuvs mūsdienu līmenim.

Jaunākie pētījumi, kurus veica Cīrihes universitātes speciālisti, liecina, ka 72% populācijas laktozes panesamība bija sastopama Dālemas pilsētiņas (Vācija) iedzīvotāju populācijā jau viduslaikos, no 950. līdz 1200. gadam mūsu ērā. Tas nozīmē, ka jau aptuveni pirms 1000 gadiem laktozes panesamība bija visai plaši izplatīta. Savukārt viduslaiku Ungārijā laktozes panesamība bija tikai 35% populācijas (61% mūsdienās). Tādejādi redzams, ka šī mutācija nav attīstījusies vienmērīgi visā Eiropā. Centrāleiropā šī mutācija ir sastopama plašāk nekā Austrumeiropā.

Mūsdienās laktozes panesamība ir tik izplatīta, ka ilgu laiku laktozes nepanesamība tika uzskatīta par ģenētisku defektu un slimību. Tikai 20 gadsimta vidū, kad populāras kļuva starptautiskās pārtikas izstādes, izdevās noskaidrot, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nepanes laktozi. Turpmākā izpēte atklāja, ka ģenētiska mutācija ir laktozes panesamība.

Vai nav patīkami būt mutantam?