Ne maz ne tik nevainīgais skrepi (4603/0)

1982. gadā Stenlija Pruzinera vadītā zinātnieku grupa beidzot "notvēra" mistisko aģentu, kas izraisa dažādas zīdītāju sūkļveida encefalopātijas. Viena no slavenākajām ir govju sūkļveida encefalopātija, kuras izraisītājs var tikt pārnests uz citiem organismiem, kuri uzturā patērē dzīvnieka smadzenes (ne tikai, jo aģents organismā ir sastopams praktiski visur). Cilvēka gadījumā šī slimība ir pazīstama kā Kreicfelda-Jakoba slimības jaunais variants. Mazāk slavena ir aitu skrepi, kas vēstures pierakstos dokumentēta kopš 1732. gada. Līdz šim uzskatīja, ka skrepi aģents cilvēkiem saslimšanu izraisīt nevar.

Lai arī prioni tiek pētīti nu jau vairāk kā 30 gadus, šī neparastā infekciju ierosinātāja noslēpums nav atminēts. Prioni ir olbaltumvielas. Parasti ar vārdu infekcija mēs saistam baktērijas, vīrusus, sēnes vai parazītus. Prioni ir nepareizi salocījušās olbaltumvielas, kuras organismā salīp kopā un veido nešķīstošus veidojumus, kas uzkrājas un izraisa neatgriezenisku šūnu bojāeju un audu bojājumus, īpaši izteikti nervu sistēmā. Prioni organismā iekļūst caur gremošanas traktu vai asinīm, kā arī caur placentu. Prions "piespiež" normālās olbaltumvielas salocīties nepareizi. Prionu slimības ir neārstējamas.

Skrepi ir viena no prionu slimībām, kas izraisa nervu sistēmas deģeneratīvas izmaiņas aitām un kazām. Slimībai ir garš inkubācijas periods - 3 līdz 8 gadi. Viena no pamanāmākajām klīniskajām pazīmēm ir kasīšanās, kad dzīvnieks var noberzt vilnu un traumēt ādu. Tā kā tiek bojāta nervu sistēma, slimība izpaužas arī ar dažādiem nervu sistēmas darbības traucējumiem, tai skaitā gaitas defektiem. Dzīvnieks sāk zaudēt svaru, pārvietojas ar grūtībām, kļūst neaktīvs. Slimība ir neārstējama un dzīvnieks galarezultātā iet bojā.

Tieši tādēļ, ja šādiem klīniskajiem simptomiem seko dzīvnieka nāve, OBLIGĀTI jāaicina vetārsts, kuram vajadzētu paņemt dzīvnieka smadzeņu paraugu un nosūtīt uz BIOR izmeklēšanai. Saimniekam par analīzēm jāmaksā nav, protams, vetārsta vizīte gan nav par velti, ja vien neesat vienojušies savādāk. Analīzes tiek ņemtas gadījumā, ja dzīvnieks ir sasniedzis 18 mēnešu vecumu, vai arī tam ir nomainījušies priekšzobi, jo atceramies, ka inkubācijas periods ir gana ilgs, lai skrepi saslimšana nebūtu aktuāla jaunākiem īpatņiem.

Ja esi aitkopis, kuram ir šķirnes saimniecība, būsi pamanījis, ka LAAA jau vairākus gadus pēc kārtas saimniekiem nodrošina skrepi genotipa noteikšanu. Līdzīgi kā Lielbritānijā, arī Latvijā aitkopji tiek aicināti audzēšanai izvēlēties pret skrepi rezistentos genotipus - R1, R2 un R3 (pieļaujams, ja ir neliela populācija). R4 un R5 ir audzēšanai nevēlami.

Iespējams, ka varētu arī nesatraukties par šo saslimšanu, ja nu vienīgi tīri no ekonomiskā viedokļa, jo aita tomēr var nomirt krietni pirms vēlamā laika. Tomēr jaunākie pētījumi, kurus veica dr. Olivjē Andreoleti vadītā zinātnieku grupa, liecina, ka arī aitu skrepi izraisošie prioni var tikt potenciāli nodoti cilvēkam. Eksperimenti ar pelēm norāda uz skrepi prionu iespējamo saistību ar sporādisko Kreicfelda-Jakoba slimības formu. Protams, atcerieties, ka skrepi prionu izraisīta slimība cilvēkam NAV PIERĀDĪTA. Tomēr fakts, ka skrepi aģents izraisīja deģeneratīvas izmaiņas peļu nervu sistēmā, ir vērā ņemams, lai neattiektos vieglprātīgi pret skrepi slimību gan aitu, gan kazu ganāmpulkos.

Ja tev ir Nature abonoments, rekomendēju izlasīt pašu pētījumu. Ja nav, kā arī, ja nevēlies iedziļināties alēlēs un citos sarežģītos terminos, iesaku veidot savu ganāmpulku no R1, R2 un R3 genotipiem.