Pasaules vēsture caur aitām (2733/0)

Beidzot izlasīju, pareizāk sakot, izlasīju trīs reizes, lai labi nogulsnējas un izkristalizējas Alana Batlera (Alan Butler) grāmatu "Aitas" (Sheep). Tas patiesi ir pārsteidzošs skatījums uz cilvēka un aitu attiecībām cauri gadsimtiem, kā aitas klātesamība un dažādie produkti, kurus iespējams iegūt no šiem necilajiem dzīvniekiem, ir mainījusi pasaules vēstures gaitu.

Pirmo reizi lasīju un brīnījos par autora atrastajiem faktiem, par interesanto skatījumu. Kad biju tikusi pāri pusei, iedomājos, ka tur ir tik daudz lielisku domu, tik daudz citātu, kurus gribētos atzīmēt. Sāku no sākuma, bet šoreiz jau ar zaļu marķieri pasvītrojot dažus no tekstiem, kas īpaši iekrita sirdī.

Piemēram, ".. there are just a handful of places and events that have been so very important that the ripples they make in the water of time never really subside."

Grāmata galvenokārt fokusējas uz Anglijas (Apvienotās Karalistes, Lielbritānijas) un ar to saistīto zemju attīstību, tomēr uzsvaru liekot uz kopējo civilizācijas progresu un kā to virzīja aitas.

Iesākumā valstu nebija.

"Originally the ancestors of everyone reading this book were farmers."

Un tad vēl... 

".. the presence of the sheep helped a settled existence to take place much further north and west within Europe than would otherwise have been the case."

".. when wool gets wet, it releases chemicals that actually make wearer feel warmer."

".. In the Old Testament and New Testament combined, the words sheep or lamb occur an amazing 373 times."

Oh, un par zelta aunādu... 

".. One method, which is still used in some parts of the world today, is to place the fleece of a sheep in the running water of a gold-bearing stream."

Esam tikuši tikai līdz 33 lapaspusei. Un tādu interesantu atklāsmju tur ir ka biezs. Piemēram, kāpēc ".. the Lord Chancellor, the most powerful individual in Parliament, sit on woolsack whilst presiding over the House of Lords."

Grāmatas pēdējā nodaļa ir "Cilvēka labākais draugs?". Ja, atverot grāmatu, uz šo jautājumu varētu skatīties visai skeptiski un palikt pie tā paša vecā labā suņa vai sievietes, tad, nokļūstot līdz šai nodaļai pēc iepriekšējo izlasīšanas, aita tiešām var pilnvērtīgi nostumt no troņa suni un visus pārējos. Jo tik plaši ekspluatēts no sirmas senatnes līdz pat mūsdienām, ieskaitot, nav neviens dzīvnieks.

Neticiet? Izlasiet, noteikti nenožēlosiet. Dažreiz uz civilizāciju der paskatīties pavisam no cita rakursa.

".. I propose a toast to the sheep - the most underrated and yet most important companion on our long and fascinating journy from a stark, cold and dismal cave to heaven knows where!"