Pastāvēs, kas pārvērtīsies (3054/0)

Rainis izrādās ir ļoti universāls mākslinieks. Pat klimata pārmaiņās viņa vārdi skan pravietiski. Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Varbūt drīzāk - kas pielāgosies, jo laika pārvērtībām biologu izpratnē varētu arī nepietikt. Temperatūra kāpj pārāk strauji. Lai labāk izprastu Āfrikas kontinentu apdzīvojošo zīdītāju izredzes, Arizonas universitātes speciālistu vadībā zinātnieki pievērsās ļoti tāliem pagātnes notikumiem.

Ar statistikas metožu palīdzību tika analizēta modernā, Holocēna ēras vidusdaļas (pirms ~ 6000 gadiem) un pēdējā ledus laikmeta (pirms ~ 22 000 gadiem) klimata ietekme uz mūsdienu Āfrikas zīdītājiem. Iegūtie rezultāti liecina, ka šo kopienu izvietojums ir vairāk saistīts ar senākajiem periodiem un nevis mūsdienām.

"Lielākā daļa mēģinājumu prognozēt, kā klimata izmaiņas ietekmēs sugas nākotnē, ņem vērā klimatiskos apstākļus mūsdienās un nākotnē. Mūsu rezultāti liecina, ka mūsdienu klimata apstākļu analīze nav pietiekama, lai saprastu, kādēļ mūsdienās sugas atrodas tieši tur, pagātnes klimats ir tikpat svarīgs, iespējams pat vēl svarīgāks," paskaidroja ekoloģijas un evolucionārās bioloģijas asistējošā profesore Lidija Bedro no Mičiganas universitātes.

Pagātnes liecības rāda, ka primātus galvenokārt ir ietekmējušas tropisko mežu platību izmaiņas. Paredzams, ka arī nākotnē šos dzīvniekus ietekmēs tie paši faktori.

Izraudzītie vēsturiskie periodi ir visai ekstrēmi. Holocēna vidusdaļa bija mitra un silta, bet jaunākais ledus laikmets - auksts un sauss. Tādēļ šajos periodos ir notikušas būtiskas izmaiņas Āfrikas veģetācijas un attiecīgi arī dzīvnieku izvietojumā. Pētījumos tika analizēti plēsēji (lauvas un hiēnas), primāti (gorillas un babuīni) un zālēdāji (zebras un gnu antilopes).

Visciešāk savam iecienītajam klimatam un dzīves vietai ir sekojuši primāti. To izdzīvošana ir atkarīga no mežiem un attiecīgi šo sugu pārstāvju apdzīvotības apgabali dinamiski mainījās atkarībā no klimata, tai skaitā arī mūsdienās. Savukārt plēsēju un zālēdāju sabiedrības ir ciešāk saistītas ar pagātnes klimatu nevis ar mūsdienām. Attiecīgi ir iespējami divi scenāriji. Vienā gadījumā tas nozīmē, ka sugas nebija spējušas pārvietoties uz sev vēlamiem apgabaliem, bet otrā, ka sugas ir ekoloģiski fleksiblas un spēj dzīvot dažādos klimatiskajos apstākļos.

Ja sugas nebija spējīgas pārvietoties laika periodā līdz mūsdienām, tad tas nozīmē, ka ir ievērojama aizture starp klimata izmaiņām un sugas reakciju uz tām. Situāciju pasliktina apstāklis, ka, ja sugas nebija spējīgas to izdarīt daudzu tūkstošu gadu laikā, tad cerēt uz to, ka tās spēs pielāgoties antropogēnajām klimata izmaiņām, ir bezjēdzīgi. Ātrums ar kādu notiek klimata izmaiņas, ir kaut kas līdz šim nepieredzēts.

Otrā iespēja šķiet optimistiskāka. Ja Āfrikas zīdītāji ir fleksibli un spēj pielāgoties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, ir cerība, ka tie spēs pielāgoties jaunajam klimatam.

"Pat ja sugas ir pietiekami fleksiblas un spēja pielāgoties pakāpeniskām klimata izmaiņām pēdējo dažu tūkstošu gadu laikā, mēs nezinām, kā tās reaģēs uz straujām izmaiņām," piebilda Džons Rovans no Arizonas universitātes. "Šī neskaidrība pārvērš dabas aizsardzību par vienu no lielākajiem 21. gadsimta izaicinājumiem."