ppm 400 sasniegts! (2512/0)

Beidzot mēs to esam sasnieguši! Septembrī, kad parasti oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā ir vismazākā, šogad tā nenokritās zem 400 ppm. Septembrī oglekļa dioksīda koncentrācija gada ietvaros ir vismazākā, jo ziemeļu puslodē vasarā augošie augi ir aktīvi piesaistījuši CO2. Rudenim progresējot, zaļais materiāls sāk sadalīties un daļa oglekļa dioksīda atgriežas atmosfērā.

Uzskatāma CO2 dinamika gada ietvaros:

Oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā palielinās kopš tā dēvētās "industriālās revolūcijas" un, visticamāk, tuvākajā laikā īpaši nesamazināsies, jo cilvēku darbības rezultātā oglekļa dioksīds atmosfērā pārsniedz to daudzumu, kuru spēj uzkrāt augi.

Pat, ja pasaulē, sākot ar rītdienu, pārtrauktu oglekļa dioksīda emisijas vispār, tas nenozīmē, ka nākamgad situācija jau normalizētos. Cilvēces "palaistais" CO2 džins nemaz netaisās atpakaļ pudelē un jestri plosās pa atmosfēru un taisās to darīt vēl gadu desmitiem ilgi.

Tā kā ir skaidrs, ka neviens netaisās apstādināt cilvēces darbību, tad nekāda CO2 emisiju apturēšana nenotiks. Gevins Šmits, klimatologs no NASA Godārda Kosmisko pētījumu institūta ir pārliecināts, ka tuvākajā nākotnē nebūs neviens mēnesis, kad CO2 vidējā koncentrācija atmosfērā pazemināsies zem 400 ppm.

2016.gads būs ne tikai CO2 koncentrācijas rekordists, bet arī, visticamāk, kļūs par karstāko gadu kopš tiek reģistrēti meteoroloģiskie novērojumi.

Parīzes klimata vienošanās nospraustā kritiskā robeža ir 2 grādi pēc Celsija. Ja arī pasaulē valstis vienosies par kopēju politiku šī jautājuma risināšanā, mani personīgi māc šaubas, ka mums izdosies tik vienkārši nobremzēt klimata pārmaiņas, kuras atsevišķos pasaules reģionos izjūt jau šobrīd.

400 ppm sasniegšana ir vēl viens solis tuvāk klimatam, ar kādu cilvēks agrāk nav saskāries. Tā kā interese par šo jautājumu ir palielinājusies lavīnveidīgi, tad arī pētījumu un to rezultātu skaits kļūst astronomisks. Un tas, ko mēs tur redzam, neko labu nesola.

Kaut vai viens piemērs - augsnes spēja absorbēt oglekļa dioksīdu. Kalifornijas universitātes zinātnieku vadībā tika analizēti 157 augsnes paraugi no visas pasaules, konkrēti C14 (ogleklis) un tā vecums. Izrādījās, ka augsnes ogleklis ir nevis 450 gadus vecs, kā tika pieņemts līdz šim, veidojot dažādus modeļus, bet gan 3100 gadus vecs. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka augsne tomēr spēj uzņemt daudz mazāk oglekļa nekā tika uzskatīts pēdējās desmitgadēs. Ievērojama daļa oglekļa, kuru, kā liecināja teorētiskie modeļi, vajadzēja absorbēt augsnei, tomēr nonāk atpakaļ atmosfērā.

Tas ir būtisks iemesls satraukties vēl vairāk par klimata pārmaiņām un iespējamajām sekām, jo modeļi, kuri tiek izmantoti seku prognozēšanai, ir balstīti uz to, ka augsne spēj daudz labāk uzkrāt oglekli nekā tas notiek īstenībā. Oglekļa emisijas un klimata pārmaiņas ir daudz nopietnāks jautājums nekā mums līdz šim ir šķitis.