Slēptās gāzu emisijas jeb gaļas ceļi (17509/4)
Publicēts: 19.11.2014
Arvien vairāk saasinoties globālās sasilšanas un vides piesārņošanas jautājumiem, cilvēki visā pasaulē meklē iespējas, kā samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi. Viens no veidiem ir siltumnīcas efektu veicinošo gāzu emisijas samazināšana. Lai kaut ko ierobežotu, ir jānoskaidro avoti.
Lai arī fosilo enerģijas rezervju dedzināšana un zemes izmantošanas izmaiņas rada vislielāko pienesumu siltumnīcas efektu veicinošo gāzu radīšanā, arī citi avoti ir vērā ņemami. CO2 tiek uzskatīta par būtiskāko siltumnīcas efektu veicinošo gāzi. Ievērojamu daļu atbildības jāuzņemas arī NH4 un N2O. Aptuveni 25% no šīm ne-CO2 gāzēm rada tieši lopkopība, kas atbilst aptuveni 9% no kopējā cilvēka radītā siltumnīcas efektu veicinošo gāzu apjoma. Ņemot vērā pilnu ražošanas ķēdi, ieskaitot barības sagatavošanu un galaprodukta transportēšanu, kopējais pienesums pieaug līdz pat 18%.
CH4 jeb metāns rodas atgremotāju gremošanas trakta fermentācijas procesos, kā arī kūtsmēslu anaerobās sadalīšanās laikā. Savukārt N2O jeb slāpekļa dioksīds rodas organiskā slāpekļa nitrifikācijas un denitrifikācijas procesos kūtsmēslos un dzīvnieku urīnā. Jaunākie pētījumi prognozē, ka CH4 emisijas no 1990. līdz 2030. gadam varētu palielināties par 31%, bet N2O par 20%.
Agrākos pētījumos lielāka uzmanība tika pievērsta ogļskābās gāzes emisijām, nedaudz novārtā atstājot citas siltumnīcas efektu pastiprinošās gāzes, tādas kā metāns (CH4) un slāpekļa dioksīds (N2O). Starptautiska zinātnieku grupa analizēja šo gāzu emisiju 237 valstīs laika periodā no 1990. līdz 2010. gadam tādās nozarēs kā gaļas liellopi, cūkas un putni. Tomēr ar šo šis pētījums neaprobežojās, jo mūsdienās, kā mēs labi zinām, ne visa gaļa, ko saražo konkrētā valsts, tiek apēsta turpat, bet gan tiek eksportēta. Tātad šī emisiju daļa patiesībā attiecas uz valsti, kurā tiek patērēts galaprodukts.
Pētījuma rezultāti ir nepārprotami. Cilvēki ēd arvien vairāk un attiecīgi emisiju apjoms aug. 2012. gadā pasaulē tika saražotas 310 Mt gaļas, kas ir par 300% vairāk nekā 1961. gadā. ASV, Jaunzēlandē un Austrālijā viens iedzīvotājs gadā patērē 120 kg gaļas, Eiropas valstīs, Argentīnā, Brazīlijā un Venecuēlā tie ir aptuveni 76 kg uz cilvēku gadā. Pēdējo 20 gadu laikā gaļas tirdzniecības emisiju apjoms ir palielinājies par 19%. Lielākā emisiju plūsma vērojama no Brazīlijas un Argentīnas uz Krieviju (2,8 un 1,4 Mt CO2 ekvivalenta). Arī Eiropas ietvaros vērojamas visai būtiskas emisijas plūsmas. Piemēram, no Francijas eksportētā liellopu gaļa un cūkgaļa sastāda 3,3 un 0,4 Mt.
Tā kā emisiju apjoms ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, vides temperatūras, valsts attīstības līmeņa, dzīvnieku tipa un lauksaimniecības prakses, iespējams, ka gaļas importa rezultātā valstis, kuras patērē gaļu, veicina daudz ievērojamāku emisijas pieaugumu nekā ražojot gaļu paši.
Rekomendēju iepazīties ar pētījumu, kas ir brīvi pieejams. Lielisks uzskates līdzeklis tam, ka emisijas nav aplūkojamas šaurā, vienas valsts diapazonā mūsdienu pasaulē. Līdz ar to, nosakot emisijas kvotas, būtu jāņem vērā ne tikai patiesās emisijas, kas rodas, ražojot produktus valstī, bet arī tas emisijas apjoms, kuru valsts importē no citas valsts, kurā pieprasījums veicina ražošanas pieaugumu. Kā arī būtiski būtu veidot tirdzniecības ķēdes tā, lai emisiju apjoms samazinātos nevis pieaugtu, tātad, ņemot vērā apstākļus, kas ietekmē siltumnīcas efektu veicinošo gāzu rašanos.
Komentāri
jānis 19.11.2014 :
Sanāk, ka jāatsakās no lopkopības
Zvaigžņu aitas 19.11.2014 :
Nē, nevis jāatsakās no lopkopības, bet gan Zemes resursi jāizmanto saprātīgi. Jāražo gaļa tur, kur tas rada vismazāko ekoloģisko ietekmi, kā arī jāražo ar vismazāko iespējamo ekoloģisko traumu.
Jo, ne jau tikai lopkopībai ir emisijas un ietekme uz vidi. Tieši tāda pati ir augkopībai, dārzeņkopībai, jebkurai nozarei, kurā iesaistīts cilvēks. Tā kā, ja gribam turpināt dzīvot uz šīs planētas vēl kādu laiciņu, ir jādomā ar galvu, kā iekļauties apkārtējā vidē, nevis censties pār to dominēt.
Rezerves varianta mums nav.
Andrejs 7.12.2014 :
Mani satrauc, ka visa gaļas ražošana šādos un līdzīgos pētījumos tiek "sabāzta vienā maisā". Un secinājumi bieži vien ir par labu industriālajai gaļas ražošanai ar "pareizi" sabalansētām barības devām. Ganību lopi ir svarīgi dabas daudzveidības saglabāšanai (dabīgās pļavas un ganības) un, ja uz ganīšanu skatās tīri no ekonomikas un zemes izmantošanas ražošanai efektivitātes skatu punkta, tad industriālās fermas (lopu koncentrācijas nometnes) nereti tiek pasniegtas kā labākais ražošanas veids. Ir svarīgi apzināties, ka izvēloties ganībās augušu gaļu mēs saglabājam pļavu un ganību daudzveidību (un arī veicinām CO2 uzkrāšanu augsnē), taču, ēdot industriālo gaļu, tiek veicināta lauksaimniecības industrializācija (t. sk. dabīgo biotopu iznīcināšana aramzemju ierīkošanai, kas tiek izmantota lopbarības ražošanai).
Zvaigžņu aitas 8.12.2014 :
Ne visos pētījumos viss tiek bāzts vienā maisā. Mūsdienās arvien vairāk un skaļāk cenšas saukt tie, kas jūt, ka izvēlētais ceļš nav ilgtspējīgs un saprātīgs. Tomēr lielražotāju rokās ir daudz resursu un vēlme iegūt vēl lielākus resursus, nedomājot par to, kāda būs planēta pēc 100, 200 un vairāk gadiem, ja tā tik nesaprātīgi tiek administrēta mūsdienās. Ir vērts aizdomāties, kādu mēs to atstāsim nākamajām paaudzēm, ar kādu perspektīvu uz izdzīvošanu homo sapiens būs pēc neapdomīgas resursu šķērdēšanas nākamajā tūkstošgadē.