IYPT2019 jeb 150 gadi Mendeļejeva periodiskajai tabulai (2690/0)

Publicēts: 30.01.2019
1869.gadā krievu zinātnieks Dmitrijs Mendeļejevs saprata, kā sakārtot ķīmiskos elementus, balstoties uz to īpašībām. Šo kārtību mēs pazīstam kā Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu. 2017.gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pasludināja 2019.gadu par Starptautisko Periodiskās Tabulas gadu, tādejādi atzīmējot šo svarīgo notikumu. No Mendeļejeva laikā zināmajiem 61 elementiem tabula ir izaugusi līdz 118.

CO2 emisiju pieaugums prognozēts arī 2018.gadam (2680/0)

Publicēts: 6.12.2018
Turpinoties #COP24 (Polija, Katovice), nācis klajā jauns pētījums par prognozētajām oglekļa (C) emisijām 2018.gadā. Dati nav iepriecinoši, lai gan pētījuma autori atzīst, ka enerģijas ieguves tendences mainās. Tomēr, lai panāktu 1.5 vai 2 grādu scenārija īstenošanos, ar šo atjaunojamās enerģijas pieaugumu nepietiks. Uzstādītie mērķi ir ļoti ambiciozi - samazināt CO2 emisijas par 50% līdz 2030.gadam un panākt nulle emisijas līdz 2050.gadam.

SEG gāzu daudzums atmosfērā sasniedz jaunus rekordus (2075/0)

Publicēts: 23.11.2018
Siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpina palielināties - tā liecina ANO ziņojums, kurā apkopoti dati par 2017.gadu. Pagaidām nav redzama nekāda pozitīva tendence, kas norādītu uz SEG samazināšanos. Ir reģistrēta gan CO2, gan CH4, gan N2O palielināšanās. Kā īpaši nozīmīgs atradums jāizceļ ozonu bojājošās gāzes CFC-11 pieaugums. Tās avoti visticamāk ir saistīti ar Austrumāzijas valstīm.

Mūžīgā sasaluma zemes (2770/1)

Publicēts: 9.10.2018
Jaunākais IPCC (Intergovermental Panel on Climate Change) ziņojums (http://www.ipcc.ch/report/sr15/) liecina, ka globālās sasilšanas ierobežošana 1.5 grādu robežās ir grūti sasniedzama, bet ne neiespējama. Viens no grūti prognozējamajiem faktoriem šajā klimata pārmaiņu jautājumā ir mūžīgā sasaluma zemes ar tajās apslēpto potenciālu. Jau tagad ir novērojamas būtiskas izmaiņas šajos reģionos, kas liecina, ka, turpinoties temperatūras kāpumam, varam sagaidīt dažus ne tik patīkamus pārsteigumus no zemēm, kuras daudzus gadsimtus savā gūstā bija turējis…

Pēdējais cietoksnis (2292/0)

Publicēts: 20.08.2018
Beidzot ganību apritē esam iekļāvuši bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātāko, slapjāko un krūmiem aizaugušāko pļavu. Divas dienas pavadījām, dzenot stigu cauri kārklu, alkšņu, krūkļu audzēm un nelielam meža masīvam, iegūstot 6,8 ha lielu platību, kurā turpmākas divas nedēļas dzīvos aitu mātes ar savām meitām. Šogad, pateicoties sausumam, pļava ir caurstaigājama, bet joprojām ir mitrākas vietas, kurās ar tehniku nebūtu iespējams iebraukt. Padomju laikā šī pļava izmantota kā ganības, bet pirms tam - kā siena pļava un ganības.