Esi sveicināts, Kaltiņu niknais! jeb kā tikt pie sava ierauga maizes cepšanai (3148/0)

Publicēts: 1.04.2020
2020.gads vēsturē tiks ierakstīts kā tas trakais Covid-19 gads. Vīrusa SARS-CoV-2 izplatība pasaulē notiek straujos tempos un daudzās valstīs ieviesti vairāk vai mazāk skarbi fiziskās distancēšanās elementi. Latvija nav izņēmums. Arī mēs neesam izņēmums. Mēs esam izolējušies, cik nu tas ir iespējams, no ārpasaules un veikalus vairs neapmeklējam. Protams, tam ir savas blaknes. Piemēram, tik ierastais produkts maize. Pirms Covid-19 ērā atlika vienkārši ieskriet veikalā un mājās vienmēr bija maize. Tagad, kad esam veikalus pilnībā izslēguši no savas…

IYPT2019 jeb 150 gadi Mendeļejeva periodiskajai tabulai (2739/0)

Publicēts: 30.01.2019
1869.gadā krievu zinātnieks Dmitrijs Mendeļejevs saprata, kā sakārtot ķīmiskos elementus, balstoties uz to īpašībām. Šo kārtību mēs pazīstam kā Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu. 2017.gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pasludināja 2019.gadu par Starptautisko Periodiskās Tabulas gadu, tādejādi atzīmējot šo svarīgo notikumu. No Mendeļejeva laikā zināmajiem 61 elementiem tabula ir izaugusi līdz 118.

CO2 emisiju pieaugums prognozēts arī 2018.gadam (2717/0)

Publicēts: 6.12.2018
Turpinoties #COP24 (Polija, Katovice), nācis klajā jauns pētījums par prognozētajām oglekļa (C) emisijām 2018.gadā. Dati nav iepriecinoši, lai gan pētījuma autori atzīst, ka enerģijas ieguves tendences mainās. Tomēr, lai panāktu 1.5 vai 2 grādu scenārija īstenošanos, ar šo atjaunojamās enerģijas pieaugumu nepietiks. Uzstādītie mērķi ir ļoti ambiciozi - samazināt CO2 emisijas par 50% līdz 2030.gadam un panākt nulle emisijas līdz 2050.gadam.

SEG gāzu daudzums atmosfērā sasniedz jaunus rekordus (2110/0)

Publicēts: 23.11.2018
Siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpina palielināties - tā liecina ANO ziņojums, kurā apkopoti dati par 2017.gadu. Pagaidām nav redzama nekāda pozitīva tendence, kas norādītu uz SEG samazināšanos. Ir reģistrēta gan CO2, gan CH4, gan N2O palielināšanās. Kā īpaši nozīmīgs atradums jāizceļ ozonu bojājošās gāzes CFC-11 pieaugums. Tās avoti visticamāk ir saistīti ar Austrumāzijas valstīm.

Mūžīgā sasaluma zemes (2912/14)

Publicēts: 9.10.2018
Jaunākais IPCC (Intergovermental Panel on Climate Change) ziņojums (http://www.ipcc.ch/report/sr15/) liecina, ka globālās sasilšanas ierobežošana 1.5 grādu robežās ir grūti sasniedzama, bet ne neiespējama. Viens no grūti prognozējamajiem faktoriem šajā klimata pārmaiņu jautājumā ir mūžīgā sasaluma zemes ar tajās apslēpto potenciālu. Jau tagad ir novērojamas būtiskas izmaiņas šajos reģionos, kas liecina, ka, turpinoties temperatūras kāpumam, varam sagaidīt dažus ne tik patīkamus pārsteigumus no zemēm, kuras daudzus gadsimtus savā gūstā bija turējis…

Apzināties situācijas nopietnību (2576/0)

Publicēts: 17.08.2018
Noteikti esat redzējuši vismaz vienu filmu vai lasījuši grāmatu, kur cilvēki, neatkarībā no pārliecības, piederības konkrētai rasei, sociālajam slānim utt., apvienojas, lai risinātu kopēju problēmu, kas apdraud sugas eksistenci. Es ticu, ka mēs tiešām esam uz to spējīgi, jo esam sabiedriskas, organizēties spējīgas būtnes. Katrai sugai ir raksturīgs pašsaglabāšanās instinkts, jo īpaši, ja suga gan individuālu īpatņu, gan kopējās apziņas līmenī ir informēta un saprot situācijas nopietnību. Mēs Latvijā ne vienu reizi vien esam piedzīvojuši šādus atmošanās…

2017.gads - trešais karstākais novērojumu vēsturē (1994/0)

Publicēts: 3.08.2018
Ir publicēts ikgadējais Klimata stāvokļa ziņojums. Tā galvenā atziņa ir, ka 2017.gads ir trešais karstākais novērojumu vēsturē. To pārspēj 2016.gads, kas ir šobrīd līderis, un 2015.gads, kas ieņem godpilno otro vietu. Šī ziņojuma sastādīšanā piedalās vairāk nekā 500 zinātnieki no 65 valstīm. Tajā atradīsiet gan globālos klimata rādītājus, gan ekstrēmos laikapstākļu notikumus, gan citu vērtīgu informāciju.

Par un ap augsni un ne tikai (2601/2)

Publicēts: 2.08.2018
Gan jau ka esat dzirdējuši, ka zemūdens pasaule ir mazāk izpētīta nekā kosmosa dzīles. Iespējams, ka tikpat maz zinām arī par vēl kādu tumšu valstību, kas atrodas mums zem kājām - augsni. Šis objekts ir kļuvis par populāru izpētes objektu mūsdienās, jo skar ne tikai cilvēces pārtikas ieguves jautājumus, bet slēpj arī atbildes uz klimata pārmaiņām, iespējām samazināt lauksaimniecības piesārņojošo dabu un varbūt vēl daudzas citas vērtīgas lietas, piemēram, zāles pret slimībām nākotnē. Tā kā pētījumu un pārdomu šajā jomā pēdējā laikā ir sakritis ļoti…

Zeme tev zem kājām un meža lapotne virs galvas (4479/1)

Publicēts: 31.07.2018
Pirms vairāk nekā 10 gadiem klimata pārmaiņas jeb, kā tolaik mēdza dēvēt, globālā sasilšana, bija nepopulārs sarunu temats. Vēl dažus gadus atpakaļ kādā diskusijā, kura iegrozījās šajā sarunu gultnē, kāds zinātnieks man teica, ka tās ir muļķības, ka klimata pārmaiņas notiek. Un ja arī esot, tad tās nekādā veidā neesot saistītas ar cilvēka darbību. Šodien zinātniskās publikācijas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, dabiskajām dzīvotnēm, bioloģisko daudzveidību un līdzīgiem jautājumiem, ir pārpludinājušas visdažādākos zinātniskos žurnālus. Zinātnieki…

Koku slepenā dzīve (3070/0)

Publicēts: 4.02.2018
Mežs ir mežs. Tur aug koki un vēl šis tas, bet, nenoliegsim, koki ir tas, kas mūs kā resursu patērētājus interesē visvairāk. Koki jeb mežs tiek uzskatīti par atjaunojamiem resursiem un zaļo enerģiju. Mežs ir tāds pats resurss kā tīrums, kartupeļu lauks vai pirms dažiem mēnešiem piedzimuši sivēni. Kad pienāk ražas laiks, mežs tiek novākts un tur tiek iestādīts jauns mežs vai arī dabai tiek ļauts pašatjaunoties. Nākamais ražas laiks būs pēc daudziem gadu desmitiem. Visticamāk meža stādītājs vairs nepiedzīvos ražas laiku. Mēs cilvēki, salīdzinot ar…