2018.gada naktsvijoļu jēri [piegāde uz 11. janvāri] (2688/0)

Publicēts: 7.01.2019
Turpinām realizēt 2018.gada jērus. Nākamā svaigās gaļas piegāde tiek plānota uz 2019.gada 11.janvāri. Cena un minimālais apjoms nemainās. Zvani/raksti un rezervē savlaicīgi.

CO2 emisiju pieaugums prognozēts arī 2018.gadam (1957/0)

Publicēts: 6.12.2018
Turpinoties #COP24 (Polija, Katovice), nācis klajā jauns pētījums par prognozētajām oglekļa (C) emisijām 2018.gadā. Dati nav iepriecinoši, lai gan pētījuma autori atzīst, ka enerģijas ieguves tendences mainās. Tomēr, lai panāktu 1.5 vai 2 grādu scenārija īstenošanos, ar šo atjaunojamās enerģijas pieaugumu nepietiks. Uzstādītie mērķi ir ļoti ambiciozi - samazināt CO2 emisijas par 50% līdz 2030.gadam un panākt nulle emisijas līdz 2050.gadam.

SEG gāzu daudzums atmosfērā sasniedz jaunus rekordus (1651/0)

Publicēts: 23.11.2018
Siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpina palielināties - tā liecina ANO ziņojums, kurā apkopoti dati par 2017.gadu. Pagaidām nav redzama nekāda pozitīva tendence, kas norādītu uz SEG samazināšanos. Ir reģistrēta gan CO2, gan CH4, gan N2O palielināšanās. Kā īpaši nozīmīgs atradums jāizceļ ozonu bojājošās gāzes CFC-11 pieaugums. Tās avoti visticamāk ir saistīti ar Austrumāzijas valstīm.

Mūžīgā sasaluma zemes (2256/0)

Publicēts: 9.10.2018
Jaunākais IPCC (Intergovermental Panel on Climate Change) ziņojums (http://www.ipcc.ch/report/sr15/) liecina, ka globālās sasilšanas ierobežošana 1.5 grādu robežās ir grūti sasniedzama, bet ne neiespējama. Viens no grūti prognozējamajiem faktoriem šajā klimata pārmaiņu jautājumā ir mūžīgā sasaluma zemes ar tajās apslēpto potenciālu. Jau tagad ir novērojamas būtiskas izmaiņas šajos reģionos, kas liecina, ka, turpinoties temperatūras kāpumam, varam sagaidīt dažus ne tik patīkamus pārsteigumus no zemēm, kuras daudzus gadsimtus savā gūstā bija turējis…

Pēdējais cietoksnis (1812/0)

Publicēts: 20.08.2018
Beidzot ganību apritē esam iekļāvuši bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātāko, slapjāko un krūmiem aizaugušāko pļavu. Divas dienas pavadījām, dzenot stigu cauri kārklu, alkšņu, krūkļu audzēm un nelielam meža masīvam, iegūstot 6,8 ha lielu platību, kurā turpmākas divas nedēļas dzīvos aitu mātes ar savām meitām. Šogad, pateicoties sausumam, pļava ir caurstaigājama, bet joprojām ir mitrākas vietas, kurās ar tehniku nebūtu iespējams iebraukt. Padomju laikā šī pļava izmantota kā ganības, bet pirms tam - kā siena pļava un ganības.